Saeimas budžeta projektā “iezīmēti” 293 tūkstoši latu, ko izmaksāt pabalstos deputātiem, kuri nākamgad netiks ievēlēti 10. Saeimā.
Saskaņā ar Kārtības rulli, katrs deputāts, kurš neiekļūst Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju vidējo mēnešalgu apmērā. Darba likums ierindas darbiniekam atlaišanas gadījumā paredz kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā, ja darba stāžs pie konkrētā darba devēja bijis mazāks par pieciem gadiem. Nākamajā parlamentā neiekļūst vidēji 63 iepriekšējā sasaukuma deputāti.
Kā raksta “Latvijas Avīze”, priekšlikums atteikties no privilēģijām saņēmis tādus deputātu epitetus kā “populisms”, “utu meklēšana” un “lieka laika tērēšana”. Visaktīvāk pret kompensāciju aiztikšanu iestājies Saeimas priekšsēdētājs, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Gundars Daudze. “Jūs laikam vēlaties, lai visi būtu nabagi?” viņš ironiski jautāja un uzsvēra, ka deputātiem, pildot savus tiešos pienākumus, ir ierobežotas iespējas darīt vēl kaut ko citu. “Faktiski viņi izkrituši no darba tirgus, tādēļ nepieciešams sociālais spilvens, jo viņiem no kaut kā ir jādzīvo, kamēr atrod jaunu darbu,” teicis G. Daudze. Saeimas priekšsēdētājs piebildis, ka pat tad, ja atlaistu visu parlamentu, ar to nepietiktu, lai palielinātu pensijas kaut par vienu latu.
Tautas partijas (TP) frakcijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece norādījusi, ka šāda kompensāciju sistēma pastāv citās Eiropas valstīs un Eiropas Parlamentā. “Deputāti, kas netiek ievēlēti atkārtoti, nonāk diezgan neapskaužamā situācijā, jo zaudējuši savas profesionālās iemaņas. Tikai daži kolēģi ir privileģēti un paralēli deputāta darbam var nodarboties ar savu pamatprofesiju – ārsti, pedagogi, mākslinieki, sportisti,” uzskaita V. Muižniece. Viņa pēc profesijas ir juriste un Saeimā vada Juridisko komisiju, bet tas neesot tas pats, kas jurista prakse – ļoti plašais jautājumu loks padarot zinošāku par nozari kopumā, bet mazāk profesionālu savā konkrētajā jomā.
TP pārstāvis, Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš uzskata, ka šobrīd deputātiem būtu jāsolidarizējas ar tautu. “Šāda norma pieņemta ir ļoti sen, mūsu frakcija pauda viedokli tajā kontekstā, ka citās Eiropas valstīs šīs kompensācijas ir vēl lielākas. Bet esmu pārliecināts, ka šajā ekonomiskajā situācijā deputāti pielāgosies,” pauda J. Lagzdiņš.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka parlamentāriešu sociālās garantijas jāpielīdzina citu valsts sektorā strādājošo garantijām, taču viņš nav gatavs ierosināt šādas izmaiņas, jo “tā būtu tāda izrādīšanās un populisms pirms vēlēšanām”.
J.Lagzdiņš pārliecināts: ka, tikko sāks skatīt budžetu, šī pozīcija tiks mainīta. “Tas būs frakciju un prezidija koleģiāls lēmums, esmu pārliecināts, ka vienosimies.”
Saeima savu nākamā gada budžetu samazinājusi par 7%. Tikmēr trešdien premjers Valdis Dombrovskis paziņoja, ka 2010.gada valsts budžets būs jācērp vēl.
