Nedēļas nogalē notika rallijs “Sarma 2011”. Vai tas bija izdevies vai ne, viennozīmīgi vērtēt nevar. Sportistiem tas likās skaists un vajadzīgs, skatītājiem it kā arī, taču, protams, ne visiem. Bija arī tādi, kas uzskatīja, ka labāk būtu, ja tā nebūtu. Taču man gribas teikt pretī – tad likvidējam visu un nedarām neko. Tikai pēc tam nevajag teikt, ka pie mums neviens neko nedara. Bet par spīti šiem mazajiem trūkumiem, es šo pasākumu gribētu vērtēt pozitīvi – tā izteicās arī kolēģi un pārbaudošās personas. Mums ir dažādas tradīcijas, svētki, ko ik gadu svinam, es gribētu teikt, ka arī “Sarma” un “Gulbis” ir kļuvuši par tradīciju.
Runājot par gatavošanos rallijam, piektdien mēs piedzīvojām milzīgo sniega vētru, kad zeme ar debesīm griezās kopā un tobrīd neviens nevarēja pateikt, kas notiks, taču mani iedrošināja laika ziņas, ka naktī vētra norims, tāpēc arī īpaša izmisuma nebija. Tika strādāts ar pilnu atdevi un darījām to, kā vien mākam. Ja ļoti īsā laikā 110 kilometri trases ir jāsakārto, tad runa var būt tikai par ļoti nopietnu atbalstu no uzņēmēju puses. Protams, mums palīdzēja arī ceļu daļas darbinieki uz valsts ceļiem, bet to salīdzinoši bija tikai apmēram kādi 10 līdz 12 kilometri. Ceļu sakārtošanā mums daudz palīdzēja zemnieks Stanislavs Gžibovskis, Jaungulbenes pašvaldība, SIA “Rubate”, Mārcis Vīksna, Artūrs Adamovičs, SIA “ZDZ”, atbalstu sniedza arī “Latvijas Valsts meži”. Liels paldies jāsaka arī novada domei un pilsētas pārvaldei. Svētdien Gulbene bija sakārtota un tiešām izskatījās tā, it kā mēs gaidītu ierodamies ciemiņus. Cīņā ar sniegu tomēr izrādījāmies pārāki. Labi, ka mums tas izdevās! Mums izdevās sevi parādīt no labākās puses. No daudziem sportistiem saņēmām ļoti pozitīvas atsauksmes. Mēs varam lepoties, ka rallijā piedalījās arī tādas topošās pasaules zvaigznes kā Gross un Tanaks. Cerams, ka arī vēl kādreiz atbrauks pie mums.
Protams, es saprotu, ka, organizējot ralliju, daļai sabiedrības tiek arī nodarīts pāri, tādēļ es pazemīgi atvainojos cilvēkiem, kas dzīvo un strādā trašu tuvumā par nodarītajiem zaudējumiem un sagādātajām neērtībām. Pēc rallija ceļos ir izveidojušās dziļas rises, bet tuvāko dienu laikā mēs centīsimies šos ceļus sakārtot.
Dažus pārmetumu vārdus man gribas izteikt neapdomīgajiem skatītājiem. Ja organizatori trases malās drošībai ir novilkuši lentes, tad man nav saprotams, kā, piemēram, vīrietis ar bērnu var vareni stāvēt priekšā lentēm. Sekundes laikā viņš nepaspēs aizbēgt, ja kaut kas notiks. Paldies Dievam, nekas traģisks nenotika, bet, ja kaut kas notiktu, vainīgi būtu organizatori, taču, manuprāt, arī skatītājiem ir jādomā par savu drošību. Organizatori nevar izsekot līdzi, kas notiek vairāk nekā 100 trases kilometros. Biju nepatīkami pārsteigts arī par to, ka trases malās atradās tik daudz cilvēku, kas bija lietojuši alkoholu. Bija kauns skatīties, bet uz viņiem taču skatījās arī piecu valstu sportisti un līdzjutēji.
Lai nu kā, par spīti visiem trūkumiem, pie kuru novēršanas ir turpmāk jāstrādā, rallijs ir aizvadīts. Paldies vārdi ir jāsaka arī policistiem, kas nodrošināja kārtību. Bet vislielākie pateicības vārdi ir jāvelta manam kolektīvam. Varu teikt, ka aiz manas muguras ir izaugusi laba maiņa. Ja vien tauta gribēs, tiksimies rallijā “Sarma” arī nākamgad!
