Kalsnavietim Aivaram Līrumam zāļu tējas vākt iemācījusi vecmamma.
Kalsnavietim Aivaram Līrumam zāļu tējas vākt iemācījusi vecmamma. “Viņa bija diezgan liela zāļotāja un aizrāva ar to arī mani. Staigāju vecmammai līdzi pa pļavām un reizumis dabūju pērienu, ka zāļu kūli velku pa zemi, nevis nesu rokās,” laikrakstam saka Aivars Līrums.
Tā vecmammas vadībā pamazām Aivars Līrums izzinājis zāļu pasaules noslēpumus – kā tās lietojamas un kādām kaitēm kura tēja derīga. “Vecmamma bija skarbas labestības pilna, un zināmā mērā kaut kas no tā ticis arī man,” ir pārliecināts Aivars Līrums. Zāļu vākšana un dažādu tēju gatavošana Aivaram ir kļuvusi par dzīves aicinājumu, un to viņš dara ar lielu aizrautību un mīlestību. Savākt zālītes un tās sagatavot lietošanai nav tik vienkārši, kā pirmajā mirklī šķiet. Tas ir darbietilpīgs process, un daudz kas atkarīgs no tā, cik dāsna bijusi dabas māte un cik labvēlīgi ir laika apstākļi zāļu vākšanai.
“Dienā dažreiz ar velosipēdu nobraucu līdz pat 40 kilometriem, meklējot zāles. Ja vasarā diena ir saulaina un gara, vakarā nekrīt rasa, tad izdodas salasīt pat 21 zāļu garkūli. Citreiz paiet vairākas dienas, kad neko nesalasu, bet pēc tam strādāju dienu un nakti,” stāsta Aivars Līrums.
Zālēm ir smags gads
“Savāktās zālītes sasien kūlīšos vītināšanai un tādējādi telpu var ekonomiski izmantot,” saka Aivars Līrums un vedina uz savu nesen uzcelto zāļu vītinātavu. Kad zāles nedaudz ir apvītušas, tās tūlīt jāliekot šķūnīti žāvēties. Zāļu vācējs piebilst, ka šogad gan esot smags zāļu gads – līst lietus un ir auksts. “Ja gads ir sauss, tad pietiek, ja zāles aplej, bet, ja mitrs, tad zāles ir jāvāra,” skaidro Aivars Līrums.
Tomēr Aivars Līrums priecājas, ka šopavasar aukstajā laikā izdevies atrast zilās lauku atraitnītes, vitamīnu zāles zvērenes, aklo nātri, kas zied ar baltiem ziediem un der zemjostas vainām. Viņš mēģinot iesēt māteres, kas ieteicamas sirds neirozes gadījumā komplektā ar vilkābelēm. “Ja līdzīgās daļās māteri un vilkābeli kopā vienu ēdamkaroti aplej ar glāzi vāroša ūdens, tad tā jālieto sirdsdarbības uzlabošanai stresa situācijā,” uzsver Aivars Līrums.
Nepalīdz slimībai
Laimīgs atradums šopavasar esot arī priežu pumpuri. Sagriežot priežu pumpurus gabaliņos un lietojot tos kopā ar lakačiem un Islandes ķērpjiem, iznāk labs līdzeklis pret bronhītu. Ja vēl klāt pievieno lāča sūnu (visu līdzīgās devās), tad var ārstēt pat tuberkulozi sākuma stadijā. “Ja cilvēkam ir slikti dzīves apstākļi, viņš nav paēdis un ir stresains, tad neviena zālīte nevar palīdzēt nevienai slimībai,” norāda dziednieks un iesaka to neaizmirst. Mitrā un lietainā laika dēļ daļēji izpalicis pavasara zāļu ziedu periods – grūti bijis savākt vilkābeles, mežābeles un līdzīgas zāles, ko lieto kā vitamīnus un sirdszāles.
“Tagad uztraucos par lielzālēm, ievācu madaras, garkūļus un vīgriezes,” saka Aivars Līrums.
Izveido dārzu
Visinteresantākais un bagātākais Aivara Līruma mūža veikums ir Krusta dārzs, ko viņš izveidojis vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, kura centrā ir no koka veidots krusts. “Kad jutu, ka savā dzimtenē, kas man ir Bauskas pusē, vairs neesmu vajadzīgs, atnācu uz Kalsnavu,” saka zāļu vācējs. Strādājis Kalsnavā dažādus darbus un līdztekus tam lēnām un ar neatlaidību iekārtojis dārzu.
Iecere par dārza izveidi radusies pirms 12 gadiem apmākušā novembra dienā, kad viņš ieraudzījis sidrabainu gaismu un divus – vertikālu un horizontālu – zeltainus starus. “Tad es, būdams ticīgs cilvēks, sapratu, ka dārzs jāveido Jēzus Kristus godam,” apgalvo Aivars Līrums. Krusta dārzā vienkopus ir apmēram 700 dažādu dekoratīvo augu, krūmu, vitamīnu zāles, japāņu baltegles, ceriņi, rododendri un cits. Lielākajai daļai no dārzā audzētā ir praktisks pielietojums. Savulaik to apjoms ir sasniedzis tūkstoti. Vairums stādu no daudzveidīgas kolekcijas nācis no Salaspils botāniskā dārza katalogiem. Atceļojušas arī zāles no kalnu apgabaliem, kas apradušas ar Latvijas klimatu.
Skuju koku masveida slimības dēļ šogad nācies izzāģēt apmēram 150 to sugu šķirņu paveidus, atstājot tikai baltegles, ko ļaunums nav skāris.
“Darbojos Dendrologu biedrībā, tāpēc nevarēju tos atstāt un slimību izplatīt tālāk. Taču dārzam tie bija lieli zaudējumi,” skaidro Aivars Līrums.
Jālieto kompleksi
Vasarā Aivaram Līrumam ir karstākais darba periods, kad jāvāc zāles un jāravē dārzs. Aukstumneizturīgākie augi jāsedz no salnām, bet no meža zvēriem dārzu sargā īpatnēji veidotās zaru kaudzes. Ziemā savāktie krājumi parasti tiekot izdalīti, taču cilvēki pēc padoma un zālītēm no tuvienes un tālienes pie Aivara Līruma brauc arī vasarā. Viņš uzskata, ka zāļu tējas vajadzētu lietot ik palaikam visu gadu. “Visvairāk, protams, ar zālītēm izdodas nostiprināt organismu. Vasarā pats intuitīvi nogriežu dārzā pa kādai zāļu lapiņai, uzvāru un lietoju ar pārtiku. To vajadzētu darīt arī citiem, kam ir dārzs, taču bieži vien vainojams slinkums,” uzskata zāļu vācējs. Laba sadarbība viņam izveidojusies ar pagasta terapeiti Lilitu Stalažu. “Bieži vien lietojot kompleksi medikamentus un zāļu tējas, izdodas panākt labāku rezultātu,” skaidro dziednieks. Savulaik viņš sadarbojies ar Madonas slimnīcu.
Nevar zaudēt
Aivars Līrums ir pārliecināts, ka cilvēkiem jādzīvo ticībā, cerībā un mīlestībā. “Šajā pārbaudījuma laikā šīs lietas pazūd. Ne velti saka: kā bads pa durvīm iekšā, tā mīlestība pa logu ārā. Ja pār cilvēku valda ļaunums un skaudība, tad viņš sevi sadedzina,” saka dziednieks. Lasītājiem Aivars Līrums novēl – lai cik ir arī grūti, nezaudējiet mīlestību un cieņu pret Dieva radītām lietām un dabu.
