Bulduru dārzkopības tehnikuma pasniedzēja Eleonora Mārciņa iesaka uzturā lietot vairāk dārzeņu, dienā apēdot vismaz puskilogramu, jo tas palīdz uzlabot veselību.
Bulduru dārzkopības tehnikuma pasniedzēja Eleonora Mārciņa iesaka uzturā lietot vairāk dārzeņu, dienā apēdot vismaz puskilogramu, jo tas palīdz uzlabot veselību.
“Nebaidieties nogaršot arī netradicionālus dārzeņus, jo kartupeļi, burkāni un bietes var kļūt apnicīgi,” saka Eleonora Mārciņa.
Lektore dod padomu, neaprobežoties tikai ar ziedkāpostu izmantošanu uzturā, bet nobaudīt arī brokoļus. Uzturzinātniekiem izdevies pierādīt, ka tiem piemīt ārstnieciskas īpašības, jo brokoļi palīdz no organisma izvadīt smagos metālus.
“Aizvien populārāki Eiropā un arī Latvijā kļūst Ķīnas kāposti. Tos sākuši audzēt arī mazdārziņu īpašnieki, bet daudzi sūdzas, ka kāposts “iziet” ziedos, tā lapas ir asas un neveidojas galvas. Lai tā nenotiktu, Ķīnas kāposti jāsēj ēnainā vietā. Augšanas sākumā tie ir kūtri, arī galvas veido vēlu,” stāsta E.Mārciņa.
Rožu jeb Briseles kāpostu jaunās šķirnes vairs nav tik sīvas kā agrāk. Briseles kāposti aug visilgāk, tāpēc speciāliste tos iesaka sēt reizē ar agrajiem kāpostiem.
E.Mārciņa atzīst, ka nezina, kāpēc ir maz kolrābju cienītāju, lai gan sezonā iespējams gūt trīs un pat četras ražas. E.Mārciņa iesaka kolrābjus nepāraudzēt, jo tad tie ir cieti un koksnaini, bet novākt apmēram pusotru mēnesi pēc iestādīšanas.
“Holandē iecienīti, bet Latvijā pagaidām sveši ir parastie lapu kāposti, kas ir ātraudzīgi un vieni no vērtīgākajiem. Tie ir arī ārēji dekoratīvi, tāpēc šo kāpostu lapas izmanto kā salveti vai savdabīgu šķīvi, uz kura novietot sviestmaizi vai salātus. Lapu kāposti aug pusotru mēnesi, ir sulīgi un mīksti,” iepazīstina E.Mārciņa. Viņa dod padomu šos kāpostus sēt pakāpeniski, lai tie vienmēr būtu azaida galdā.
Popularitāti pamazām iekaro Japānas redīsi jeb daivoni, kam sakne labā augsnē sasniedz pat metra garumu. Daivoni ir pieticīga kultūra, tikai tie ātri steidzas izziedēt.
Spinātus mēdz dēvēt arī par vēdera jeb zarnu “birsti”. Lietojot uzturā, spināti palīdz atbrīvot zarnu sieniņas no nogulsnēm, kā arī antibiotikām, kas organismā spēj saglabāties pat astoņus gadus.
“Spināti līdzinās skābenēm, bet tas nenozīmē, ka tie līdzīgi jālieto. Sekojot angļu piemēram, no tiem iespējams pagatavot sautējumu, kas ārēji izskatās nepievilcīgs, bet ir veselīgs. Spināti ir viegli audzējama kultūra,” stāsta lektore.
Viņa bilst, ka vielmaiņas uzlabošanai uzturā jālieto selerijas, kuru specifiskā garša ne visiem tīk.
“Regulāri ēdot selerijas, ir mazāks risks saslimt ar audzēju. Jāatceras, ka selerijas sēj ļoti agri un audzē dēstus, kurus izstāda. Ja tās uzreiz sēj vagā, to nedrīkst izdarīt par dziļu. Jaunos dēstus nevajadzētu iekaltēt,” iesaka dārzkopības speciāliste.
Vispirms vajadzētu audzēt arī salātu dēstus un tos izstādīt citu no cita 25 līdz 30 centimetru attālumā,tad salāti veidos galvas. Salātus sēj un novāc pakāpeniski.
E.Mārciņa iesaka pie garšaugiem pierast pakāpeniski un aizvien vairāk tos lietot uzturā. Katrā dārzā vajadzētu augt viengadīgajam bazilikam, kam ir dažādas šķirnes un forma. Tāpat kā salātiem, bazilikam vispirms audzē dēstus, kurus laukā izstāda pēc pavasara salnām.
Kā piparu aizstājēju var lietot majorānu, kas ir kaprīzs garšaugs un baidās no salnām. Par vislabākajām speciāliste uzskata “Dieva” sētās dilles, ar tām var būt pilns dārzs.
“Lai dilles vienmēr būtu svaigas, tās sēj ar mēneša intervālu. Dilles ir laba biznesa kultūra, bet galvenais – nomierina nervus,” saka lektore.
