Pavisam nesen Daugavpils pusē sešu cilvēku ģimene, lietojot uzturā mājās kautu cūkas gaļu, saslima ar trihinelozi. Pārtikas un veterinārais dienests aicina iedzīvotājus uzturā lietot tikai termiski pareizi apstrādātu un laboratoriski pārbaudītu cūkgaļu.
“Visbiežāk šajās saimniecībās ir neliels cūku skaits, kā arī novietnes nav reģistrētas, jo cūku audzēšanai ir sezonāls raksturs. Bieži cūkām izbaro dažādus pārtikas atkritumu produktus. Ja mājās ir mednieki, tad kaušanas un medījumu jēlprodukti bieži vien tiek samesti spainī un bez iepriekšējas termiskas apstrādes izēdināti mājas cūkām,” stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa.
Nav normatīva akta
Nav normatīvā akta, kas nosaka, ka pašpatēriņam audzētās cūkas gaļa ir laboratoriski jāpārbauda. “Obligāti tiek pārbaudītas visas sertificētā kautuvē kautās cūkas, kas nonāk cilvēku patēriņam,” stāsta I.Tomiņa. Taču cūkas, protams, tiek kautas arī mājās. Šādu rīcību dienests neierobežo. “Cūku audzētāji aizbildinās, ka tā tiek darīts gadu gadiem, ka nevienam nekas nav noticis, bet trihineloze ir mums visapkārt, piemēram, pārbaudot lapsas un jenotsuņus, trihineloze konstatēta vairāk nekā 70 procentiem dzīvnieku, bet, pārbaudot lūšus, lāčus un ežus, tie visi simtprocentīgi bijuši pozitīvi uz trihinelozi.” Ja uzturā lieto laboratoriski nepārbaudītu gaļu, tad tā ļoti pamatīgi jāapstrādā termiski,” iesaka I.Tomiņa.
Iespējams izārstēt
Trihinelozi ir iespējams izārstēt, bet ārstēšanās process ir ilgs. Iznākums var būt arī letāls. Pirms vairākiem gadiem šāds gadījums tika konstatēts Jaungulbenē. Mednieks, kurš vēlējās būt anonīms, atceras gadījumu, kad ar trihinelozi, ēdot meža cūkas gaļas šašliku, saslimuši vairāki mednieki. “Vasarā mednieku kolektīvs Jaungulbenes pusē nošāva meža cūku. Tika ēsts šašliks un iedzerts arī šņabis. Nepagāja ilgs laiks, kad vairāki saslima. Dažiem kļuva slikti uzreiz, dažiem – pēc neilga laika. Arī es pats pagaršoju šašliku, bet neko sliktu nejutu. It kā bija nedaudz nelaba dūša, bet tad viss pārgāja. Manuprāt, bija jau pagājuši 15 gadi, kad nonācu slimnīcā Rīgā, jo sāka asiņot zarnas. Ilgi neviens nevarēja saprast, kas par vainu. Tikai tad, kad ārstam izstāstīju, ka esmu mednieks, ka ēdām šašliku, viņš atzina, ka zarnu problēmas ir sākušās kopš tās reizes. Kāpurs bija iekapsulējies zarnu sieniņās, veidojot saaugumus, kas vēlāk radīja asiņošanu,” stāsta mednieks.
Valmiera ir par tālu
“Ja ģimenē gaļu izmantojam tikai pašpatēriņam, tad to nepārbaudām, ja izmantojam pārstrādei desās vai tamlīdzīgi, tad noteikti vedam laboratoriski pārbaudīt. To iesaku darīt arī citiem,” bilst mednieks. Viņš saka, ka būtu labi, ja gaļu varētu pārbaudīt Gulbenē, nevis Valmierā, jo tas ir liels apgrūtinājums, kas rada arī papildu izdevumus. Mednieku lokā izskanējusi doma pašiem iegādāties mikroskopu, lai pārbaudītu gaļu uz trihinelozi. “Ja jāmaksā kaut vai 5 lati par savas veselības garantiju tepat, Gulbenē, tad mednieki uz pārbaudi vestu cūkas, bet Valmiera tomēr ir par tālu,” uzskata mednieks.
