Turpmāk Valsts meža dienestu vadīs līdzšinējais Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš, kurš kopš jūnija beigām jau pildīja dienesta ģenerāldirektora pienākumus.
A.Krēsliņš absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāti, kļūstot par mežsaimniecības inženieri. Darba gaitas Valsts meža dienestā sācis 1978.gadā kā Gulbenes mežrūpniecības saimniecības Dūres mežniecības priekšnieka vietnieks, vēlāk strādājis meža nozarē kā mežniecības priekšnieks, galvenais mežzinis, mežrūpniecības saimniecības direktors, Alūksnes un arī Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis.
A.Krēsliņš ģenerāldirektora amatā tika apstiprināts valdības sēdē otrdien. Šo amatu viņš ieņems līdz 2015.gada 20.septembrim. Zemkopības ministrija informē, ka pirms A.Krēsliņa pārcelšanas ģenerāldirektora amatā šis jautājums tika plaši izdiskutēts ar virsmežziņiem un viņa kandidatūrai tika saņemts vienprātīgs virsmežziņu atbalsts, tas tika saņemts arī no meža nozares sabiedriskajām organizācijām un Latvijas Pašvaldību savienības. Ministrijas speciālisti uzskata, ka pārmaiņu periodā nebūtu pareizi atstāt dienestu bez vadītāja un rīkot lielu konkursu, bet A.Krēsliņš, pēc ministra domām, jau pierādījis, ka spēj sekmīgi strādāt šajā amatā, viņš ir piedalījies dienesta reorganizācijas plāna izstrādē un ir gatavs to īstenot. Konkursu nebijis nepieciešamības rīkot, jo valsts ierēdni citā amatā ir atļauts pārcelt bez konkursa, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37.pantu “Pārcelšana citā amatā valsts interesēs”.
Priekšā sarežģīts darbs
“Šis man būs grūts amats. Priekšā ir sarežģītais darbs pie Valsts meža dienesta reorganizācijas, kā arī pie nākamā gada finansējuma,” saka A.Krēsliņš.
Valsts meža dienesta reorganizācijas gaitā dienestu paredzēts veidot no virsmežniecībām un atbalsta punktiem galvenokārt bijušo rajonu centros. Daļa funkciju, ko veic dienesta centrālā administrācija Rīgā, tiks nodotas virsmežniecībām. Arī funkcijas, kuras no mežniecībām nepārņems mežziņi, tiks deleģētas virsmežniecībām. Virsmežniecības paliks dienesta pamata struktūrvienības, kas spēj atrisināt visus jautājumus. Vienlaikus tiks palielinātas zemākstāvošo amatpersonu pilnvaras lēmumu pieņemšanā. Tas nozīmē, ka mežsargi ne tikai pārbaudīs atjaunojamās platības un iespēju dot ciršanas atļauju, bet paši arī to izlems. Tiesa, reformas gaitā visas Latvijas teritorijā darbu varētu zaudēt apmēram 200 dienesta darbinieku.
Mainīsies virsmežniecības teritorija
“Ir plānots, ka Gulbenē virsmežniecība paliks, nedaudz tikai mainīsies tās teritorija. Bijušais Balvu rajons vairs nebūs Gulbenes virsmežniecības uzraudzībā, bet toties klāt nāks Smiltene – virsmežniecības teritorija nedaudz pavirzīsies uz ziemeļiem. Mežniecību (red. – mūsu novadā līdz šim bija divas mežniecības – Lejasciemā un Gulbenē) kā tādu vairs nebūs, taču būs biroji, kur iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumus. Tādi būs Alūksnē un Smiltenē, protams, arī Gulbenē visi pakalpojumi būs pieejami. Ja pagasti būs ieinteresēti, atsevišķas dienas nedēļā pakalpojumus varēs saņemt arī pagastu centros – taču par to būs jāvienojas, būs jābūt gan pagasta pārvaldes, gan arī klientu interesei,” norāda A.Krēsliņš. “Vissāpīgākais jautājums, kas būs jārisina, būs štatu samazinājums, jo algu palielinājums būs iespējams tikai uz darbinieku skaita samazinājuma rēķina.”
Iecerēts, ka reorganizācija ir jāpaveic līdz 2012.gada 1.janvārim. “Būs ļoti spraigs darba grafiks. 1.janvārī mums jau ir jāsāk strādāt ar jaunu budžetu un pa jaunam,” piebilst ģenerāldirektors.
Pretrunā ar likumu
Būtiskas pretenzijas pret to, ko šobrīd ar meža dienestu vēlas darīt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, ir 10.Saeimas deputātam Andim Caunītim, kurš savulaik ir bijis Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis un arī virsmežziņa vietnieks. “Tiek plānota prettiesiska reforma. Izdodot rīkojumu integrēt mežniecības virsmežniecībās, ministrs ir veicis darbības, kuras ir pretrunā ar likumu. Tiesiskā valstī vispirms ir jāgroza likums! Droši vien jaunie parlamentārieši to darīs. Tomēr vienalga J.Dūklava iesāktajam nav likumīga spēka. Lielā steigā līdz gada beigām viņš “bīda” iecerēto reformu, par mērķi izvirzot ierēdņu skaita samazināšanu. To var darīt, ja darbībām ir likumīgs pamats,” uzskata A.Caunītis. Viņš ar lielu interesi vērošot, kāda būs valsts politika attiecībā pret meža dienestu.
