Dace Jukāma, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore:
Psihologa konsultācija palīdzēs tikai tiem, kas apzinās, ka palīdzība viņiem ir nepieciešama. Pārējiem tā būs saruna “ķeksīša pēc”. Lai arī soda punkti tiek piemēroti par dažādiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, pievērsīšos divām, potenciāli bīstamākajām kategorijām – agresīvie braucēji un vadītājs alkohola reibumā. Agresīvie braucēji apdraud ne tikai sevi – briesmām tiek pakļauti citi autovadītāji, gājēji, riteņbraucēji. Katram, kas, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, pārgalvīgi, bremzes pedāli grīdā spiežot, nesas pa ielām, es uzdotu tikai vienu jautājumu – vai tu esi pārliecināts, ka pastaigā nav devusies tava māte, mīļotā meitene, dēls vai meita?! Savukārt tiem, kas praktizē straujus apdzīšanas manevrus un ievērojami pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām, uz mašīnas paneļa lieliem burtiem vajadzētu uzrakstīt – atceries, tevi gaida mājās! Vadītājiem, kas pie stūres sēžas alkohola reibumā, nav cita apzīmējuma kā “potenciāls slepkava”. Policijā reģistrētā informācija diemžēl liecina, ka ne transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšana, ne piemērotie sodi cilvēku nemaina – pie stūres viņi sēžas atkal un atkal. Arī atļautā braukšanas ātruma pārsniedzējiem sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols nav līdzeklis, kas liktu aizdomāties. Atļaušos teikt, ka šie cilvēki neizprot piemērota soda jēgu un būtību, kategoriski atsakās analizēt savu vainu notikušajā un izdarīt secinājumus.
Miervaldis Maksimovs, autovadītājs ar 43 gadu stāžu:
Agresīvs braucējs, manuprāt, ir arī tas, kas brauc lēnu – piemēram, neturas ceļa labajā malā un brauc ar 60 vai 70 kilometrus stundā lielu ātrumu, kur atļautais ātrums ir lielāks. Šādi viņš traucē citiem autobraucējiem. Bet ir arī cita puse šim jautājumam – mums jau tagad tehnika ir ļoti laba un jaudīga. Ja ilgāku laiku brauc, nejūt ātrumu, tāpēc biežāk jāieskatās spidometrā. Nav tā, kā bija agrāk, kad brauca ar “žiguļiem”. Kad “žigulis” brauca ar 80 kilometriem stundā, tad jau juta ātrumu. Jauniešiem tā laikam ir tāda psiholoģiska nostāja – steigties un apdzīt. Mūsu dzīvesveids kā tāds piespiež kaut kur skriet, kaut kur steigties. Dzīvesveids uzspiež, īpaši jaunajiem, tā rīkoties. Braucot, piemēram, uz Gulbeni, daudzas reizes mani kāds apdzen piecus kilometrus pirms pilsētas, bet, iebraucot pilsētā, es viņu nesteidzoties tāpat panāku. Būtībā ar lielo ātrumu neko nevar vinnēt. Tas tikai rada stresu citiem. Domāju, ka diezin vai ar psihologu būs kas līdzēts. Ir bijuši gadījumi, kad pirms paša krustojuma apdzen un tad uzreiz bremzē. Nezinu, kā ar to var cīnīties. Bet kā tad pie mums notiek? Jaunietis sasniedz 18 gadus, trīs mēnešus mācās autovadītāju kursos un jau ir ir liels vīrs – autobraucējs. Tas nekur neder. Varbūt autovadītāju kursos mēģināt viņiem iestāstīt, ka nevajag skriet, bet laikam tas jāsāk jau mācīties skolā, ka nepārdomāta steiga ne pie kā laba nenoved.
Anda Bogdāne, karjeras konsultante NVA Gulbenes filiālē, pēc izglītības psiholoģe:
Vai atbalstu obligātu pasākumu pie psihologa? Domāju, ka viena konsultācija, turklāt obligāta, nespēs dot rezultātu cilvēka domāšanā par savu autobraukšanas stilu. Baidos, ka lielākā daļa autovadītāju šo pasākumu var neuztvert nopietni, neizrādot nekādu sadarbību konsultācijas laikā. Lai kaut ko mainītu savā uzvedībā, pirmais nosacījums – pašam ir jāvēlas un jābūt gatavam to darīt! Bet varbūt tomēr pasākums vismaz dažiem, kuri ir motivēti, varēs palīdzēt. Kāpēc autovadītāji izvēlas braukt agresīvi? Domāju, ka tas ir atkarīgs no personības individuālajām īpatnībām, rakstura, temperamenta un, protams, emocionālās noturības. Mēs esam dažādi, arī atbildības līmenis gan par sevi, gan par citiem ir atšķirīgs. Līdz ar to, ievērot ceļu satiksmes noteikumus vai ne un braukt agresīvi ir katra cilvēka tā brīža izvēle. Piemēram, autovadītājs, kurš visu dienu ir pavadījis savu laiku emocionāli saspringtā gaisotnē un ir emocionāli nenoturīgs, braucot ar auto, nespēj tikt pāri šīm negatīvi saspīlētajām emocijām, līdz ar to izvēlas braukt agresīvi. Sliktāk ir ar tādiem autovadītājiem, kuri nesaskata neko sliktu šādā darbībā – tā saucamie vieglprātīgie, agresīvie, kuriem nerūp apkārtējo drošība, kuriem nav robežu, kuriem nav pat sapratnes, kādas sekas var būt.
