Pagājušās nedēļas nogalē sabied-risko iniciatīvu portāls “Mana balss” paziņojis, ka savākti vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstu par iniciatīvu, kas paredz Uzvaras parka sākotnējā veidola atjaunošanu. Nojaukt 9.maija svinētāju iecienīto Uzvaras pieminekli Rīgā?! Tā tik ir bumba ar laika degli! Kāpēc tieši tagad? Manuprāt, esam pamodušies par vēlu. Kāpēc šī nepieciešamība neradās vismaz Atmodas laikā? “Nacionāļi” apgalvo, ka tas saliedēs latviešu tautu. Šaubos. Arī premjers norāda, ka pieminekļa nojaukšana izraisīs tikai nevajadzīgu spriedzi. Toties Rīgas mērs šo iniciatīvu nosauc par provokāciju. Stipri ož pēc “frontes tēva pagalmā”. Tas bija jūtams arī televīzijas ziņu raidījuma “abu spēku duelī”. Pieprasījums nojaukt Uzvaras pieminekli jau nodēvēts par traci. Domāju, kas tas vairs nav parasts tracis. Lai arī piemineklim, kā atzīst eksperti, nav mākslinieciskas vērtības, tas jau ilgus gadus veicis citu funkciju – pie tā ik gadu viena daļa Latvijas iedzīvotāju piemin Otrā pasaules kara upurus. Diemžēl jāatzīst, ka gadu no gada leģionāru gājiens pie Brīvības pieminekļa un 9.maija svinības ir kā karsts kartupelis, kuru viļājam no vaiga vaigā, bet nevaram izspļaut, lai viss beidzot nostātos savās vietās. Uzvaras pieminekļa nojaukšanas sakarā negribētos domāt, ka šādi kāds apzināti cenšas nolikt pieri pierē latviešus pret krieviem un otrādi. Bet varbūt tas ir tikai lēts pirmsvēlēšanu triks? Kad pienāks diena, kad visi, kas dzīvo Latvijā, būs savstarpēji toleranti?
