Nenosūtot pacientus pie speciālistiem, pagājušā gada pavasarī un vasarā sešos mēnešos ģimenes ārsti nav izlietojuši 3,4 miljonus latu no kopumā speciālistu darba apmaksai paredzētajiem 8,3 miljoniem latu.
Nenosūtot pacientus pie speciālistiem, pagājušā gada pavasarī un vasarā sešos mēnešos ģimenes ārsti nav izlietojuši
3,4 miljonus latu no kopumā speciālistu darba apmaksai paredzētajiem
8,3 miljoniem latu. Tādi ir valstī apkopotie statistikas dati.
Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras Vidzemes nodaļas vadītāja vietniece Iveta Strode laikrakstam apstiprina, ka arī šajā reģionā vērojama tāda pati tendence. “Ģimenes ārsti pacientus pie speciālistiem nosūta par maz, nauda ietaupās,” saka I.Strode. Sīkāk viņa situāciju nevēlējās komentēt.
Gulbenes ģimenes ārsts Egils Luguzis laikrakstam šo situāciju komentē, primārajai veselības aprūpei paredzēto finansējumu salīdzinot ar deķīti, kas ir par mazu.
“Velc uz kuru pusi gribi, bet kādam sals,” saka viņš. E.Luguzis uzskata, ka problēma ir daudz dziļāka, nekā daudziem gribētos to izprast un skaidrot. Pagaidām situācijas interpretācijas vairāk atgādinot “finanšu spēles”, kurās ir atrasti grēkāži – ģimenes ārsti.
Noteikumi paredz, ka daļu no neizlietotās speciālistu naudas pārskaita ģimenes ārstiem, taču, pamanot milzīgos neiztērēto līdzekļu apjomus, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra ģimenes ārstiem pienākošos daļu jūtami samazinājusi.
