Pēcpusdienā, kad jau krēslo, ielūkojos Gulbenes stadiona telpās. Te notiek treniņnodarbība brīvajā cīņā, ko vada Dzintars Abakoks.
Pēcpusdienā, kad jau krēslo, ielūkojos Gulbenes stadiona telpās. Te notiek treniņnodarbība brīvajā cīņā, ko vada Dzintars Abakoks. Dažāda vecuma puikas sārtiem vaigiem, arī daža meitene, pildot trenera dotos uzdevumus, nepievērš uzmanību neaicinātiem skatītājiem, kas ienāk zālē. Var manīt, ka bērnus patiesi interesē tas, ko viņi dara.
Pats treneris vēlāk sarunā ar “Dzirksteli” rāda zilumu uz vaiga. To dabūjis treniņā. “Lielākajiem puišiem maz iespēju cīnīties ar līdzvērtīgiem pretiniekiem. Nākas pašam stāties pretī. Tad nu dabūju just, ko nozīmē cīņas sports,” smaidot saka Dzintars.
Darbojas stadiona paspārnē
Brīvās cīņas treniņgrupu Dzintars Gulbenē vada jau septiņus gadus. Tās ir nodarbības interešu izglītībā, ko viņš vada, būdams pilsētas vidusskolas sporta skolotājs. Skolēniem šīs nodarbības ir par brīvu. Treniņgrupas dalībnieku skaits esot mainīgs. Septembrī parasti interesentu skaits sasniedzot pussimtu, bet mācību gada beigās paliekot vairs padsmit cilvēku.
“Cīņas sportā ir sava specifika. Ir, kas bērniem patīk, un ir, kas nepatīk. Nepatīk droši vien tas, ka jāiegulda darbs, lai kaut ko sasniegtu. Sevišķi tas ir raksturīgs mazajiem puikām. Viņi gribētu sasniegumus uzreiz. Viņiem liekas, ka jau pāris dienās kļuvuši stipri un visu prot. Taču, lai panāktu rezultātus, vajadzīga pacietība,” saka Dzintars.
Pastāvīgi treniņgrupas dalībnieki esot aptuveni desmit cilvēku, kas jau gadu no gada nododas brīvās cīņas nodarbībām. “Tie, kas pavisam nopietni aizrāvušies ar šo sporta veidu, tālāk dodas mācīties uz Rīgu – speciālajā brīvās cīņas sporta skolā. No Gulbenes turp devušies divi audzēkņi – Armands Zvirbulis jau trešo gadu un Guntars Kļaviņš otro gadu,” stāsta Dzintars.
Labākie piemēri iedvesmo
“Armandam ir vislielākie sasniegumi šajā sporta veidā. Viņš ir 12.klases skolnieks. Šogad Eiropas junioru čempionātā viņš ieguva 6.vietu un Pasaules junioru čempionātā – 9.vietu,” stāsta Dzintars.
Armandam esot nodrošinātas tālākas studijas un sportiskā izaugsme ASV. “Sportistus, kas iekļuvuši pirmajā desmitniekā pasaules meistarsacīkstēs savā vecuma grupā, automātiski var ieskaitīt studentu skaitā augstskolās ASV. Studēt tur, tas nozīmē, ka paveras karjeras iespējas jebkurā pasaules valstī,” saka treneris.
Gulbenē brīvās cīņas treniņgrupas bērni cītīgi seko Armanda un Guntara sportiskajiem panākumiem, kad par to informē prese. “Lielākais prieks ir tad, kad abi puiši atbrauc ciemos uz dzimto pilsētu un līdztekus ar mani vada treniņnodarbību bērniem. Puikām tas ir ļoti svarīgi,” saka Dzintars. Bieži vien viņam palīgā vadīt treniņus nākot arī bijušais cīkstonis Modris Niedra. “Paldies viņam par to,” saka Dzintars.
Brīvā cīņa entuziasma līmenī
“Kad uzsāku trenēties brīvajā cīņā, tas bija sen – astoņdesmitajos gados,” stāsta Dzintars. Toreiz interesi par šo sporta veidu Gulbenē “iesējis” treneris Tālivaldis Putniņš. Vienlaikus Rankā radusies brīvās cīņas sekcija, kuru vadījis Juris Svetlovs. “Aptuveni 10 gadus brīvā cīņa kā sporta veids Gulbenes rajonā attīstījās, kamēr T.Putniņam piedāvāja darbu Rīgā. Pēc tam Gulbenē šā sporta veida tradīcijas izsīka, vēl kādu laiku treniņi turpinājās Rankā, taču trūka sporta bāzes – paklāju, treniņnometņu. Nebija līdzekļu, nebija sponsoru,” stāsta Dzintars.
Kad pirms septiņiem gadiem brīvās cīņas nodarbības Gulbenē sāka vadīt Dzintars, sporta bāzes šim nolūkam nebija nekādas. “Tobrīd Gulbenē sākās interese par Austrumu cīņas sporta veidiem – karatē, sambo, bokss. To visu koordinēja Aivars Biezais. Viņš bija entuziasts. Viņš ierosināja man vadīt brīvās cīņas sekciju. Nodarbības notika arī citos cīņas sporta veidos. Tā tas turpinājās aptuveni divus gadus, līdz beidzot no visa pāri palika tikai brīvā cīņa. Iespējams, tā notika tāpēc, ka mani pašu tieši šis sporta veids interesēja visvairāk,” stāsta Dzintars.
Sporta skolas durvis ir aizvērtas
Arī treniņnodarbību vieta vairākkārt mainījusies. “Sākumā treniņi notika kādas pilsētas bankas pagrabstāvā, pēc tam darbojāmies ēkas otrajā stāvā iepretim Gulbenes viesnīcai. Un nu mūsu bāzes vieta ir Gulbenes stadions. Te var fiziski pilnveidoties dažādi. Siltajā laikā var spēlēt ārā futbolu. Telpās ir līstekas, svari. Ir tā, ka ziemā nodarbības notiek telpās, uz cīņas paklāja. Siltajā laikā nodarbības notiek ārā,” saka treneris. Viņš atzīst, ka līdz šim vienīgais pretimnākošais cilvēks cīņas sportam Gulbenē ir pilsētas stadiona direktors Aivars Kočāns.
Neveiksmīgi esot mēģinājumi ieviest brīvo cīņu kā vienu sporta veidu, ko piedāvātu apguvei Gulbenes sporta skolas audzēkņiem. Ja nebūtu iespējas vadīt nodarbības kā pilsētas vidusskolas interešu izglītības pulciņu, saņemot par to atalgojumu, visticamāk, Dzintars šo nodarbi būtu jau atmetis. “Ir grūti strādāt par brīvu. Tas ir brīvais laiks, ko es veltu šo nodarbību vadīšanai,” saka viņš. Treniņgrupas dalībnieku piedalīšanos sacensībās, izbraukumus apmaksājot bērnu vecāki. Ja naudas pietrūkstot, tad klāt piemet arī pats treneris.
Darbojas kā filiāle
Dzintars stāsta, ka viņa vadītā treniņgrupa jau trīs gadus uzskatāma par Rīgas Visvalža Freidenfelda Latvijas brīvās cīņas kluba filiāli. “No turienes Gulbenes vajadzībām esam saņēmuši speciālu paklāju brīvās cīņās nodarbībām. Šīs paklājs ir pilnīgi jauns, dārgs, atbilst Eiropas Savienības standartam. Taču izmantojam to tikai 50 procentu apmērā. Pagaidām mums nav tādas telpas, kur varētu izvietot visu šo paklāju, kura izmēri ir 12×12 metri. Šobrīd telpas ir uz pusi mazākas nekā paklājs,” saka Dzintars.
Bijusi doma šo paklāju ievietot Gulbenes ģimnāzijas sporta centrā. Tur, kā prāto Dzintars, varētu notikt nodarbības gan brīvajā cīņā, gan aerobikā. “Paklājs var kalpot arī nodarbībām sporta stundās,” skaidro Dzintars. Viņa sapnis esot, lai Gulbenē atgrieztos arī citi Austrumu cīņas sporta veidi.
