Pērnā gada novembrī tika pieņemti noteikumi, kas paredz, ka māju nosaukumi drīkstēs būt tikai individuālajām sētām ārpus ciematiem, bet pilsētu un ciemu teritorijās visām mājām ir jāpiešķir numurs, kas piesaistīts ielas nosaukumam.
Valdība šādu kārtību atbalstīja, lai attiecīgie dienesti varētu operatīvi atrast adresi un nebūtu jāmaldās starp māju vēsturiskajiem nosaukumiem. Noteikumiem bija jābūt izpildītiem līdz 1.septembrim. Tiesa, reti kura pašvaldība Latvijā ir ņēmusi vērā šos valdības pieņemtos noteikumus. Viena no retajām ir Bauskas novada Code un Jauncode.
Tiek apzināta situācija
Kāda situācija ar adrešu maiņu ir Gulbenes novadā, vaicājām Gulbenes novada Attīstības un īpašumu nodaļas zemes ierīcības inženierei Anitai Deksnei. Viņa skaidro, ka mūsu novadā ir sākta apzināt šī situācija, taču līdz galam tas nav paveikts. “Pilsētā šī problēma atkrīt. Arī laukos daļa īpašumu jau ir piesaistītas ielām. Pašvaldībai it kā nekādu īpašu izdevumu nebūtu, taču ir jāsakārto dokumenti. Ciemu teritorijās ielu nosaukumi jau ir pastāvējuši, protams, ikdienā varbūt tie nav lietoti,” saka A.Deksne. Izrādās, ka Galgauskā, piemēram, ir Lejas, Līkā, Pļavu, Skolas un Veišu iela; Tirzā ir Avotu, Ozolu un Upes iela; Litenē – Avotiņu, Balvu, Bērzu, Graudu, Jaunlitenes, Klusā, Lauku un citas ielas. “Sarežģītāk ir ar tiem īpašumiem, kas vēsturiski nav bijuši ciemā, taču, izveidojot teritorijas plānojumu, ir mainīta ciema robeža – tā ir noteikta plašāka – un tajā ietilpst vairāk īpašumu,” stāsta zemes ierīcības inženiere.
Nav saprotama jauno noteikumu jēga
A.Deksne skaidro, ka pagaidām adrešu reģistrā neviens nepārmet, ka šī prasība nav izpildīta. “Es tiešām nezinu, vai kādreiz šī prasība tiks izpildīta pilnībā. Protams, cilvēki nevarētu iebilst, jo likums stāv pāri visam, bet tīri cilvēcīgi – tās ir liekas problēmas cilvēkiem. Viņiem līdz ar adreses maiņu daudz kas mainītos,” atzīst A.Deksne. Viņa atklāj, ka īsti neredzot jēgu tam, kāpēc ir nepieciešams īpašumu piesaistīt ielai un nevar palikt mājas vārds. “Daudziem cilvēkiem šie māju vārdi ir arī ļoti svarīgi. Tie ir senču izdomāti, paaudžu paaudzēs glabāti un kopti, bet tagad, piemēram, viņu jaunā adrese būs Bērzu iela 5. Es īsti nesaskatu tam jēgu,” saka A.Deksne.
Jāpiebilst, ka adreses pārreģistrācija ir maksas pakalpojums. Pēc pašvaldības lēmuma saņemšanas mājas īpašniekam būtu jādodas uz Zemesgrāmatas nodaļu, lai iesniegtu nostiprinājuma lūgumu. Par adreses maiņu jāmaksā divi lati, bet par jaunu īpašuma apliecību – trīs lati. Tiesa, Zemesgrāmatas izsniegtajā īpašuma apliecībā palikšot arī mājas vēsturiskais nosaukums.
Neiebilst jaunajai prasībai
Galgauskas pagasta Rimstavu iedzīvotāja Valda Vanaga stāsta, ka viņas māja ir ar pietiekami senu vēsturi, arī nosaukums “Jaunķirši” ir sens. Taču viņa īpaši neiebilstu pret to, ka arī lauku ciemos īpašumi tiktu piesaistīti ielām. “Nosaukums “Jaunķirši”, protams, ir skaists, taču dzīves laikā mums nākas daudz ko zaudēt un pēc tam atkal kaut ko iegūt no jauna,” saka V.Vanaga.
