Intars Liepiņš, Gulbenes novada deputāts: Gulbenes novada domes 27.februāra ārkārtas sēdē es vienīgais balsoju pret Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības pamatkapitāla samazināšanu par 1,5 miljoniem latu. Visi pārējie, kuri piedalījās sēdē, domāja un balsoja citādi. Atliek vienīgi noplātīt rokas. Tāpēc arī sabiedrība nesaprot, kas īsti notiek. Es balsoju pret, jo man trūkst skaidrības par situāciju, kādā nonākusi slimnīcu apvienība. Ne visi atklāti par šo tēmu runā. Turklāt sarunas kabinetos ir pavisam citādas nekā tās, ko dzirdam publiski. Un tāpat skaidrības nav! Līdz domes sēdei man tā arī nebija dota iespēja iepazīties ar tiem slimnīcu apvienības dokumentiem, kurus es kā deputāts biju pieprasījis un vēlējos izlasīt. Kā es varu par kaut ko balsot, ja man nav iespēja par visu pārliecināties pašam ar savām acīm? Kāpēc man jātic tam, ko man stāsta? Balsoju pret lēmuma projektu, lai izslēgtu risku – slimnīcu apvienības nonākšanu daļēji privātās rokās. Ir bažas, ka tad cietēji var būt maksātnespējīgie iedzīvotāji, kuri arī slimo un kuriem palaikam ir jāārstējas slimnīcā. Pašvaldība tomēr var mēģināt atvieglot šo cilvēku dzīvi, piemēram, segt daļu viņu ārstēšanās izdevumu. Slimnīcai arvien vairāk nāksies nodarboties ar sociālajām funkcijām. Kuri tad tur ārstējas? Trūcīgie iedzīvotāji, pensionāri! Mums ir jādomā, kā viņiem palīdzēt. Vai tiešām slimnīcu izlaidīsim no pašvaldības rokām? Gulbenē jau daudz kas ir nodots uzņēmēju pārziņā – ūdens, siltums.
Normunds Audzišs, Gulbenes novada deputāts: Mēs, deputāti, 27.februārī nekādā gadījumā nelēmām tā, lai pasliktinātos mūsu slimnīcu apvienības stāvoklis. Visu izsaka uzņēmuma aktīvi, bet to tirgus vērtība uzņēmumā nav samazinājusies sakarā ar pamatkapitāla samazināšanu. Gulbenes novads neko nezaudē, un iedzīvotāji no tā necietīs. Kāpēc mums bija jāsamazina slimnīcu apvienības pamatkapitāls? Kad izveidojās slimnīcu apvienība, bija jāveic noteiktas juridiskas darbības, veidojot vienotu uzņēmuma pamatkapitālu. Gulbenieši to neizdarīja, kā to nosaka likums. Balvenieši izdarīja, jo savu slimnīcas pamatkapitālu pirms iestāšanās apvienībā fiksēja kā Balvu novada pašvaldības īpašumu, veica pārvērtēšanu un tikai pēc tam to ieguldīja jaunveidotajā kopuzņēmumā. Rezultātā balvenieši savu pamatkapitālu ievērojami palielināja. Gulbenē arī palielināja savējo, taču izdarīja to nepareizi, jo pirms iestāšanās slimnīcu apvienībā savu pamatkapitālu nefiksēja kā Gulbenes novada pašvaldības īpašumu. Gulbenes slimnīcas pamatkapitāls pa taisno iekļāvās jaunajā kopuzņēmumā. Bet šādā gadījumā gulbeniešu pamatkapitāls netiek uzskatīts kā kopuzņēmuma pamatkapitāla palielinājums. Tā ir tāda juridiska nianse. Likumā par uzņēmuma veidošanu ir punkts, kas nosaka attiecīgu kārtību, kārtojot grāmatvedību. Vēlāk revidents konstatēja neatbilstību. Pamatkapitālu nācās samazināt tieši tādā apjomā, kādā savulaik tika veikts palielinājums.
Artis Stuburs, Gulbenes novada domes Sociālās un veselības nodaļas vecākais konsultants: Par Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības pamatkapitāla samazināšanu neko nezinu. Varu vienīgi teikt, ka pašvaldībai būtu jādomā, kā sociāli neaizsargātākajai iedzīvotāju daļa palīdzēt apmaksāt veselības izdevumus. Trūcīgās personas šobrīd pašvaldībā var saņemt garantēto minimālo ienākumu, kā arī mājokļa pabalstu. Būtu ļoti vajadzīgs arī pabalsts veselības aprūpes izdevumiem kaut vai ierobežotā apmērā, jo tieši šādu pabalstu cilvēki visvairāk vēlētos saņemt. Jā, trūcīgos pacientus valsts arī šogad atbrīvo no pacientu iemaksām, taču nemaz tik viegli nav tikt pie valsts apmaksātās medicīnas, jo slimnīcām šīs līguma summas ar valsti ir mazas. Taču maksas pakalpojumi attiecas arī uz trūcīgajiem pacientiem. Vairs nav valsts papildus izdalīto līdzekļu no tā saucamā sociālā drošības spilvena, kas bija pagājušajā gadā, kad veselības aprūpes iestādēm par trūcīgo pacientu aprūpi tika samaksāts virs kvotas. Turklāt pagājušajā gadā valsts rūpējās arī par pacientiem, kuru ienākumi nesasniedz 120 latus mēnesī uz vienu iedzīvotāju, atbrīvojot viņus no pacientu iemaksām, savukārt pacientiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedza 150 latus, pacientu iemaksas un līdzmaksājumi pašiem bija jāveic tikai 50 procentu apmērā, jo pārējo sedza valsts. Šogad šīm iedzīvotāju grupām šādu priekšrocību vairs nav, tās ir atceltas.
