Kristīne no Gulbenes Ik gadu apsveru šo domu, taču līdz šim tā arī nav izdevies saņemties šim nopietnajam solim. Ceturtdien redzēju, ka svētceļnieku grupa no Gulbenes jau devās ceļā. Cerams, ka viņiem izdosies līdz galamērķim nonākt bez sarežģījumiem. Patiesību sakot, mani laikam mazliet biedē šis tālais ceļš, es nejūtos droša, vai varēšu mērot visu ceļu, lai gan esmu dzirdējusi citus stāstām, ka viss ir izdarāms, tikai ir jātic saviem spēkiem un jāpaļaujas uz Dievu. Droši vien! Un kad vēl esi jau pavisam tuvu skaistajai un lepnajai Aglonas baznīcai, tad izjūti milzīgu gandarījumu un aizkustinājumu. Tie, kas ir gājuši svētceļojumā, atzīst, ka ceļojuma laikā pārdzīvotās emocijas ir neatsveramas. Laikam jau tomēr būs jāsaņemas un varbūt nākamvasar jāpievienojas svētceļniekiem.
Sarmīte Pošeiko no Gulbenes Nē, man nav bijusi šāda doma. Es neesmu tik pārliecināta par saviem spēkiem, lai varētu noiet šo garo ceļu kājām. Kādreiz skolas laikā esmu bijusi Aglonā. Vajadzētu aizbraukt turp arī kaut kad tagad. Tur droši vien ir ļoti skaisti!
Inese, ciemojas Gulbenē Neesmu apsvērusi šādu domu, jo tam nepietiktu laika aizņemtības dēļ. Taču es esmu bijusi Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā. Tas ir kaut kas grandiozs! Es iesaku ikvienam kādreiz dzīvē apmeklēt šos svētkus!
