“Daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvoju, dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona man pārmet, ka laižu ārā pastaigāties savu kaķi. Viņš saka, ka kaķis pieķēzot apkārtni un ka Gulbene nav paredzēta kaķu laišanai ārā. Lai turot savu dzīvnieku dzīvoklī vai arī vedot to uz laukiem. Vai šāda prasība ir pamatota?” “Dzirkstelei” jautā kāda gulbeniete.
Ilze Mezīte: “Kaķi nevar tā kā suni piesiet un pieradināt. Ja viņa nepatiks pretblusu siksna, tad to nevarēs aplikt. Pēc tās pieņemts atpazīt saimnieka kaķus no klaiņojošajiem. Bet patiesībā tas kaķis uz ielas jau nevienam cilvēkam neko nenodara. Ja kaķim, kas pēc būtības ir brīvdomātājs, gribas iet laukā, viņu nevarēs noturēt dzīvokli. Lai gan mēz būt arī tādi kaķi, kuri paši nemaz nevēlas āra pastaigas, dzīvo telpā un tur jūtas saimnieki. Taču visus kaķus Gulbenē pieradināt tiktāl, ka neviens vairs neies brīvi staigāt ārā, nav iespējams. Tas nemaz nebūtu pareizi. Ir jārēķinās ar nosacījumiem, kas pastāv dabā. Mēs jau gribētu gan, lai visi dzīvo pēc mūsu rakstītajiem noteikumiem. Stirnas ziemā arī nāk ārā no parkiem pilsētā. Arī savvaļas dzīvnieki dara reizēm tā, kā mums nepatīk. Vai tāpēc mēs viņus visus likvidēsim? Ir jāmācās sadzīvot! Arī pilsētas kaķim ir savi uzdevumi, kurus viņam uzticējusi māte Daba. Kaķis ir mazs plēsējs. Viņš ir domāts tam, lai ķertu mazākus zvēriņus, putnus, kuri ir par vārgu, lai izdzīvotu. Kaķis ir sanitārs. Viņš gādā, lai neizplatītos slimības. Bet cilvēks reizēm to aizmirst. Jā, droši vien būtu vieglāk, ja nebūtu ne suņu, ne kaķu, ne govju, ne cūku… Arī putni mums reizēm nepatīk. Nesen Gulbenē kā problēma tika apspriesta situācija, ka centrā ir saviesies par daudz vārnu. Tur jau tas joks, ka varbūt ir izjaukts dabiskais līdzsvars. Ja pilsētā būtu vairāk kaķu, varbūt arī vārnu būtu mazāk.”
Diāna Odumiņa
