Starptautiskās Olimpiskās komitejas izpildkomiteja nav riskējusi aizliegt visiem dopinga skandālos iesaistītās Krievijas sportistiem piedalīties Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs. Lēmumu par konkrētiem sportistiem var pieņemt katra sporta veida federācija.
Daumants Dreiškens, olimpiskais vicečempions bobslejā
Būtu ļoti žēl to sportistu, kuri ir startējuši godīgi. Turpretim, ja ir savākts pietiekami daudz pierādījumu, ka dopinga lietošana ir bijusi organizēta no Krievijas vadības puses, tad tas ir ļoti nopietns pārkāpums. Tādā gadījumā diskvalifikācija būtu brīdinājums citiem. Iedomājos gan vienus, gan otrus sportistus, tāpēc ir grūti nosvērties kādā pusē. Iespējams, ka ir pareizi vērtējumu atstāt katras sporta federācijas ziņā, lai nevajadzētu visus salikt vienā maisā. Tā nebūtu pareiza attieksme pret tiem sportistiem, kuri nav lietojuši dopingu. Savukārt lietotājiem varētu noteikt diskvalifikāciju uz mūžu, lai tas būtu motīvs atturēt no šādas rīcības.
Pastāv varbūtība, ka mēs Soču Olimpiādē varētu būt zelta medaļas ieguvēji. Izmeklēšana vēl nav beigusies, bet būtu ļoti skumji uzzināt, ka Krievijas sportista dopinga lietošanas dēļ esam zaudējuši zelta medaļu. Paredzams, ka līdz vasaras beigām tas būs zināms. Taču var gadīties, ka tā arī nekad to neuzzināsim. Neviens pie rokas nav noķerts. Ja izdosies atrast pierādījumus, tad tie būs mums par labu. Katru sacensību devīze ir “Godīga cīņa”, bet diemžēl redzam, ka nereti augsti rezultāti tiek sasniegti ar negodīgiem līdzekļiem. Dopinga analīzes ir dārgs process. Ja to varētu vienkāršot un izmantot katrās sacensībās, tad maksimāli izslēgtu negodīgu konkurenci.
Aigars Cīrulis, kluba “Gulbenes K.S.P” pārstāvis
Sports ir sports, bet lēmums par Krievijas sportistu dalību Rio spēlēs lielā mērā ir politisks. Pareizi būtu, ka sportam pašam ir jāattīrās no negodīgiem sportistiem. Uzskatu, ka tiem, kuri ir tīri no dopinga, ir jābrauc uz Rio spēlēm. Manuprāt, cīņa pret dopinga lietošanu ir arī iespēja atbrīvoties no atsevišķu sportistu dalības sacensībās. Pieļauju, ka varētu būt vēlme nepieļaut Krievijas sportistu dalību Olimpiādē. Katrā ziņā to nevajadzētu liegt tiem, kuri analīzēs ir pierādījuši – viņi ir tīri no dopinga. Viņiem nav jācieš “netīru” sportistu dēļ. Tas būtu pretrunā ar sportisko principu. Tagad sporta veidu federācijām ir atļauts lemt, kam ļaut un kam liegt dalību Olimpiādē. Taču zinām, ka nereti tieši federācija pasaka – tas vai cits sportists nebrauks uz Olimpiādi, lai gan trūkst pierādījumu dopinga lietošanai. Ja sportists visu laiku ir gatavojies un pēdējā brīdī pasaka – nebrauksi, tas, manuprāt, nav pareizi.
Lai gan arvien biežāk dzirdam par dopinga skandāliem, nedomāju, ka sportisti ir kļuvuši negodīgāki. Uzskatu, ka daudz ir atkarīgs no treneru un federāciju nostājas, kā ar dopinga lietošanu cīnās katrā valstī un starptautiskā līmenī. Jāatzīst, ka tā ir sava veida cīņa ar vējdzirnavām. Par augstu rezultātu sasniegšanu maksā lielu naudu, tāpēc dopinga lietošanā ir ieinteresēti ne tikai paši sportisti, bet nereti tā tiek atbalstīta arī valstiskā līmenī. Federācijas to pieļauj, lai iegūtu finansējumu tā vai cita sporta veida attīstībai.
Gunārs Rubenis, soļotājs
Tagad cīnās divas pasaules. Tie, kas lieto dopingu, iet krietni pa priekšu tiem, kas cīnās pret dopingu. Tiek atklāti daudzi dopinga lietotāji, tomēr tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Šaubos, vai sportiskajam garam nāk par labu lielās naudas summas, kas apgrozās profesionālajā sportā. Vajadzētu būt kaut kādai mērenībai. Tiem, kuri ir iesaistīti dopinga skandālā, protams, nevajadzētu ļaut piedalīties Rio spēlēs. Olimpisko spēļu būtība ir godīgums. Ja Krievijā dopinga lietošana kļūst par valsts sistēmu, tas nekādā gadījumā nav pieļaujams. Tomēr tiem, kuri nekādi nav saistīti ar dopingu, vajadzētu ļaut startēt Olimpiādē. Tā ir katra sportista sapnis, tāpat mērķis – izcīnīt olimpiskā čempiona nosaukumu. Ja tas ir iegūts negodīgā cīņā, tad nosaukumu var zaudēt. Senajā Grieķijā negodīgus atlētus tiesneši pēra ar rīkstēm. Arī tagad negodprātīgi starti nav savienojami ar olimpiskās kustības ideāliem. Acīmredzot sportā ir sasniegti augsti rezultāti, kas ir tuvi cilvēcisko spēju robežai, tāpēc izmanto dopingu. Kas slimam cilvēkam ir zāles, veselam var būt dopings. Uzskatu, ka arī “Mildronāts” lielākās devās ir dopings. Tās ir muļķības, ja kāds to noliedz.
