Sabiedrībā laikam nekad nevarēs izskaust īpašību, ka caur pazīšanos var pāriet strādāt labākā amatā, izsprukt no obligātu normu pildīšanas vai tikt pie vairāk vai mazāk legāla ģimenes budžeta papildinājuma.
Sabiedrībā laikam nekad nevarēs izskaust īpašību, ka caur pazīšanos var pāriet strādāt labākā amatā, izsprukt no obligātu normu pildīšanas vai tikt pie vairāk vai mazāk legāla ģimenes budžeta papildinājuma. Savu reizi tas ir slikti, savu – nāk tikai par labu.
Manuprāt, maz ir gadījumu, ka šādā veidā prestižākā amatā ieceļ cilvēku, kas to patiesi ir pelnījis. Pieredze rāda, ka tie galvenokārt ir karjeristi (kas gan nav sliktākā īpašība, ja karjerists visu sasniedz godīgiem līdzekļiem, nevis – “ejot pāri līķiem”) vai nejaušas izdevības izmantotāji. Kad ar jauno darbavietu ir aprasts, reizēm atklājas darbinieka patiesā daba – nekompetence un bezkaunība. It nemaz nav žēl, ja “caur pazīšanos” labā darbavietā iekārtojas cilvēks, kas tam ir piemērots un spēj visu veikt lieliski. Ir zināmi piemēri, kad amatā, kur nepieciešama atbildība par finanšu līdzekļiem, strādā cilvēks, kas katru dienu arvien vairāk izrāda nekompetenci un brīdī, kad nepieciešams priekšniecībai sniegt paskaidrojumus par bezatbildīgo izšķērdību un noteikto normu nepildīšanu, nevar savu rīcību attaisnot. Cieš sabiedrība, jo nesaņem to, kas tai pienākas – kvalitatīvi veiktu atbildīgās amatpersonas darbu, kura atalgojumam mēs maksājam nodokļus.
Pazīšanās izmantošanu nevarēs izskaust, jo tā jau pirms vairākiem gadsimtiem ir kļuvusi par tradīciju. Tas netraucē dzīvot, ja to nezini. Lai gan nezināšana neatbrīvo no atbildības. Ja zini, tad bieži nākas aizdomāties, cik tas ir taisnīgi un godīgi. Kādēļ vienam indivīdam ir dažādas priekšrocības, bet citam vienmēr jābūt priekšzīmīgam un jāievēro visi likumi? Bieži vien godīgajiem pārmet visdažādākos sīkumus, bet tajā pašā laikā tas, kam ir pazīšanās, par to tikai pasmejas un atklāti pārējai sabiedrībai izrāda to, ka uz viņu likumi neattiecas. Tā jau saka, ka tie, kas likumus izgudro, domā tos citiem, nevis sev. Jau sen vārdi: “Viens likums, viena taisnība visiem!” neatbilst patiesībai.
Tomēr bez draugiem un paziņām cilvēka dzīve būtu vienmuļa. Te laikam vietā būs teiciens “pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu.” Pēdējā laikā arvien biežāk masu saziņas līdzekļos izskan aicinājums sabiedrībai apdomāt savu izvēli, pirms 20.septembrī doties uz referendumu, lai paustu viedokli par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Pašlaik neviens nenojauš galīgo iznākumu. Visi izsaka tikai pieņēmumus – iestāsimies vai ne. Pieļauju, ka arī šajā gadījumā pazīšanās ietekmēs cilvēku galīgo lēmumu – kā tad es varu darīt citādāk nekā draugi un paziņas? Varbūt tomēr vajag stingri pastāvēt par savu viedokli, jo nav zināms, vai pazīšanās palīdzēs vienmēr.
