Laikraksta redakcijā vērsās kāda pensionāre, kas ar asarām acīs stāstīja savu negatīvo pieredzi par mēģinājumu aizņemties 300 latu ārstniecības pakalpojumiem.
Laikraksta redakcijā vērsās kāda pensionāre, kas ar asarām acīs stāstīja savu negatīvo pieredzi par mēģinājumu aizņemties 300 latu ārstniecības pakalpojumiem.
Sieviete esot izlasījusi avīzē sludinājumu par aizdevumu izsniegšanu pensionāriem bez ķīlas. Sludinājums viņu iedvesmojis, turklāt tajā nav bijis nekādu norāžu par to, ka iespēja saņemt kredītu ir atkarīga no pensijas lieluma.
“Kad es devos uz sludinājumā norādīto kreditēšanas iestādi, uzzināju, ka man šāds pakalpojums nepienākas, jo mana pensija ir par mazu. Tā ir 55 latus liela. Kāpēc tad sludinājumā nenorādīja pensijas minimālo lielumu, lai pretendētu uz kredīta saņemšanu?” klāstīja sieviete.
Pensionāram vajag galvotāju
Laikrakstā pāršķirstījām sludinājumu lappuses un piezvanījām uz vairākām firmām, kas solījušas kredītus pensionāriem.
Vienā vietējā firmā teica, ka ar 55 latu pensiju var ņemt 300 latu aizdevumu uz gadu, ja vien atrodas galvotājs (pensionārs līdz 69 gadu vecumam vai strādājošs cilvēks). Tiesa, pensionārei būtu jārēķinās, ka, katru mēnesi atmaksājot kredītu, viņai pašas lietošanai paliks vien 21 lats. Bez galvotāja pensionāre teorētiski varētu ņemt 300 latu kredītu uz pusgadu, taču tad viņai nepietiks naudas, jo mēnesī atskaita 59 latus, bet sievietei taču ir tikai 55 latu pensija. Taču 150 latus gan pensionāre varētu aizņemties uz pusgadu, atmaksājot 30 latus mēnesī. Pašai dzīvošanai tad paliktu 25 lati mēnesī.
Cik ir gadu, un kāda pensija?
Citā vietējā firmā vispirms pajautāja, cik kredīta prasītājai ir gadu. Uzzinot, ka klientei ir 65 gadi, sacīja, ka viņa varot ņemt 300 latu aizdevumu maksimāli uz gadu. Arī galvotājs šādā gadījumā nebūšot vajadzīgs. Tad viņai mēnesī būšot jāatmaksā 31 lats.
Kādā līzinga Rīgas firmā sacīja, ka kliente ar 55 latu pensiju diezin vai te varēšot uz gadu aizņemties 300 latus. “Minimālā alga pašlaik ir 80 lati. 55 lati – tas ir zem minimālajiem ikmēneša ienākumiem. Diezin vai viņai tiks piešķirts kredīts. Ja cilvēks saņem 55 latus, kā viņš var atmaksāt kredītu un pats sevi uzturēt?” vaicāja kreditēšanas iestādes darbiniece.
Uz iebildumiem, ka kredīta prasītāja pati uzskata, ka naudu atdot varēs, darbiniece teic a: “Diezin vai. Vajag vismaz minimālos ienākumus, lai, uzrādot galvotāju, varētu piešķirt kredītu. Taču lēmumu pieņem kredīta komisija. Pensionāre var rakstīt iesniegumu. Tās ir viņas tiesības. Varbūt ar galvotāju, varbūt, apliecinot, ka sievietei ir papildu ikmēneša ienākumi, viņai tiks piešķirts kredīts. Tomēr es stipri šaubos, ka sievietei ar 55 latu ikmēneša ienākumiem būs iespēja saņemt kredītu jebkurā kompānijā, ne tikai pie mums.”
Kredīta nedevēju var sūdzēt tiesā
Pensionāre un laikraksts konsultējās Valsts cilvēktiesību birojā. Tur sacīja, ka pensionāre konkrēto situāciju var uzlūkot kā cilvēktiesību pārkāpumu. Ja viņai ir attiecīgi pierādījumi par konkrēto gadījumu un saņemto atraidījumu, viņa var vērsties ar privātsūdzību tiesā. Pensionāre var arī prasīt un saņemt Valsts cilvēktiesību biroja atzinumu par konkrēto situāciju no cilvēktiesību viedokļa. Iespējams, konkrētajā situācijā sūdzība no pensionāres puses var būt arī par to, ka kreditēšanas iestāde, ievietojot sludinājumu laikrakstā, ar šā sludinājuma saturu ir maldinājusi pensionārus.
Valsts cilvēktiesību birojā uzsvēra, ka, atsakot pensionārei kredītu, kreditēšanas iestādei tas ir attiecīgi jāpamato. Iespējams, ka pensionāre ir kādas bankas datu bāzē kā persona, kas jau ņēmusi kādu kredītu un nav to atdevusi. Tas varētu būt objektīvs iemesls. “Ja ir runa par privāto tiesību jomu, tad jāņem vērā, ka katrs var piedāvāt pakalpojumu arī kādai noteiktai cilvēku kategorijai. Uzņēmumi aprēķina risku, to, vai klients varēs naudu atdot. Tāda ir prakse,” pauda Valsts cilvēktiesību birojā.
