Ērika Ivanova, Krišjāņa Valdemāra pamatskolas direktore: – Es nezinu, vai lauku bērniem tas ir nepieciešams, jo laukos katram mājās ir burkāni, kāposti, kāļi, āboli un vecāku gatavotie salāti un ievārījumi, arī skolā mums galdā tiek likti dažādi salāti. Šajā aparātā piedāvātie produkti, protams, ir veselīgi, un pilsētas skolās tas droši vien ir vajadzīgs, taču es domāju, ka lauku skolā šādam aparātam un tā piedāvājumam nebūtu liela piekrišana. Tiesa, kamēr neesam to izmēģinājuši, nezinām, varbūt tomēr būtu piekrišana arī šādiem produktiem. Mums visi bērni ēd pusdienas skolas kopgaldā. Cenšamies nodrošināt, lai ēdiens būtu garšīgs un veselīgs.
Irēna Ābeltiņa, Lizuma vidusskolas direktore: – Varētu pamēģināt arī šādu iespēju. Mums jau ir kafijas, tējas un buljona automāts. Arī to bērni izmanto. Jo īpaši noderīgi tas būtu vidusskolēniem, kam stundas notiek diezgan ilgi, viņiem būtu iespēja nopirkt kādu našķi. Mums ir arī skolas kopgalds, un lielākā daļa bērnu ēd pusdienas, tomēr diezgan daudz bērnu, kam ir kāda naudiņa, starpbrīdī dodas uz veikalu un nopērk vēl kaut ko ēdamu. Mēs arī nesam uz bibliotēku maizi, kas paliek kopgaldā pāri, to bērni apēd vienā mirklī. Bērniem ļoti gribas ēst.
Ineta Stāvavena, Lejasciema vidusskolas direktore: – Domāju, ka viss, kas ir jauns un vērsts skolēnam par labu, ir ieviešams skolās. Nav noslēpums, ka arī mūsu bērni, no rīta atnākot uz skolu neēduši brokastis, dodas uz veikalu un iepērk tur pārtiku, taču tur viņi neiepērk to veselīgāko pārtiku. Ja būtu šāds aparāts skolā, domāju, ka viena daļa skolēnu varbūt tiešām arī neskrietu uz veikalu un izvēlētos šo veselīgo pārtiku. Taču no otras puses ir jāskatās, kā šis aparāts ietekmētu pusdienu kārtību. Ja bērns pirms pusdienām apēd kaut ko, kas tiek piedāvāts šajā aparātā, vai viņam pēc tam gribēsies ēst pusdienas? Bet ja tas neietekmētu viens otru, tad es domāju, ka šis nav slikts piedāvājums.
