“Dzirksteles” redakcijai piezvanīja kāda vietējā mazā uzņēmuma pārstāve un aizkaitināta izšāva savu sakāmo kā salūtu: “Tagad prasa, lai uzņēmēji saziedo naudu Jaungada salūtam. Nekā nebija! Lai pašvaldības darbinieki, novada skolotāji šim nolūkam atvēl savas prēmijas, kuras saņēma uz valsts svētkiem 18.novembrī! Lai atvēl daļu no savām lielajām algām, ja jau darba laikā var atļauties internetā čatot par seksu. Kā vispār nav kauna no mums kaut ko vēl prasīt!” Var jau būt, ka adventes laikā šo tēmu nevajag risināt, jo novada domes piešķirtās naudas balvas saņēmušie to ņems ļaunā. Sak, dažiem vienkārši skauž! Bet tas salūts taču patiešām būs. Vai gadumijā visi par to priecāsies? “Vai tad es par naudu!” – tas ir zīmīgs izteiciens, kas raksturo konflikta būtību. Runa patiesībā ir par to, ka katram sava taisnība, bet patiesība ir tikai viena. Nudien brīžiem ir sajūta, ka dzīvojam kā Zambijā, kur ir tikai bagātie vai tikai nabagie. Un tie bagātie ir tieši pašvaldības amatpersonas, novada domes algotie darbinieki. Izredzētie! Kur gan dzīve ir vēl labāka, vēl pārtikušāka un bezbēdīgāka kā pie pašvaldības budžeta! Uz šī fona bezgala komiska izklausās klača par to, ka novada domē pašlaik briestot skandāls pašu starpā. It kā tiekot vākti paraksti, lai vienu amatpersonu nomainītu pret citu. Nešaubīgi no pašu – izredzēto – vidus, nevis no malas. Konkursa rīkošanu jau nepieprasa. Gribas cerēt, ka pēc reorganizācijas novada domē tajā nākamgad būs vairāk pieticības un cieņas pret tiem, kuru labā pašvaldība ir aicināta strādāt.
