Gunta Kalniņa, Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Kalnapakalnieši” saimniece: – Mūsu ģimenē uzskatām, ka pašreizējam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ir jāturpina vadīt valsti, jo partijai, ko viņš pārstāv, nav to pārlieku lielo solījumu kā citām partijām. Aināru Šleseru Dombrovska vietā nevaru iedomāties. Reklāmās, kas tiek mestas pastkastēs, viss izklausās tik skaisti, rožaini un nereāli. Daudz labāk jau ir staigāt pa zemi, nevis lidināties. Tas taču nav reāli, ko sola Guntis Ulmanis. Tie 180 lati, pensijas un daudzās darbavietas. Kur tad tās uzreiz pēc vēlēšanām tā radīsies? Runājot par zemkopības ministru Jāni Dūklavu, jāteic – “sāpīgi” gudra galva. Mums, mazajiem zemniekiem, ir jāsaprot, ka izdzīvot būs ārkārtīgi grūti. Daudzi arī neizdzīvos, jo arī Dūklavam piemīt plašais vēriens. Viņš uzskata, ka ir vajadzīgas tikai lielas saimniecības, ka ir jāatbalsta tikai tās. Nav ticības, ka pēc vēlēšanām nebūs līdzšinējo lielo ierobežojumu, kam zemniekiem ir grūti tikt pāri, lai saņemtu Eiropas fondu finansiālo atbalstu. Piemēram, mums ir apstiprināts projekts par jauniešu iesaistīšanu darba praksē. Te nav domāti “simtlatnieki”, bet tie, kam maksā 120 latus. Labi, ir noteikts vecums – no 18 līdz 24 gadiem, bet, ja šis cilvēks kaut kur ir nostrādājis sešus mēnešus un kaut vienu dienu, bet šobrīd viņam nav darba, mēs viņu šajā projektā nevaram iesaistīt. Vai tā ir taisnīga rīcība? Būdama zemniece, valdības atbalstu brīžiem jūtu, brīžiem ne, tāpēc mēs paši cenšamies noturēties un domāt, kādā virzienā attīstīt saimniecību. Gribētos lielāku skaidrību nākotnē. Kā bioloģiskā zemnieku saimniecība esam uzsākuši darbu ar skolām. Ārzemēs šim darbam ir liela atbalsta programma. Tur, piemēram, arī slimos bērnus audzina lauku saimniecībās caur darbu, caur saskarsmi ar dzīvniekiem.
Ligita Zvirbule, Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” īpašniece: – Mans pienākums ir piedalīties vēlēšanās, bet īsti vēl neesmu izlēmusi, par ko balsot, jo šobrīd mani nepārliecina nevienas partijas programma. Mani pārliecina tikai individuāli deputātu kandidāti. Uzskatu, ka katras partijas deputātu kandidātu sarakstā ir cilvēki, kuriem tur nevajadzētu atrasties. Man šķiet, ka sarakstu veidošanā tiek likta lietā draugu un radu būšana. Daudz labprātāk balsotu par konkrētiem cilvēkiem, nevis par partiju. Tas arī padara grūtu šo izvēli. Atklāti sakot, sliecos par labu Valdim Dombrovskim, jo viņš sparīgi cīnās un nav ļāvis šajā trakajā laikā valstij bankrotēt. Man simpatizē arī pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, jo viņš ir cilvēks ar savu nostāju. Ceru, ka viņš kaut cik rūpēsies par zemniekiem. Viņš arī īpaši neiesaistās netīrā politikā, bet vairāk pārzina lauksaimniecību. Protams, arī Dūklavs nav izdarījis radikālus pavērsienus Latvijas lauksaimniecībā, bet ir to noturējis līmenī. Galvenais, lai netiktu sperti soļi atpakaļ, lai viņš nepakļautos visām negācijām un noturētu savu pozīciju. Ļoti ambiciozs cilvēks man šķiet Ainārs Šlesers. Mums katram ir jābūt savai godkārībai, bet viņam tā ārkārtīgi patīk. Ja viņš visu sasniegtu, ko tik skaisti sola, viņš varētu būt par prezidentu, bet tā nenotiks. Kāpēc Šlesers, būdams satiksmes ministrs, to nepierādīja? Tik daudzi projektos iekļautie ceļu posmi, ko bija paredzēts asfaltēt, tika pārcelti uz neesamību. Viņa vadītajā ministrijā apgrozījās miljoni, bet nekas netika izdarīts. Kāpēc? Es neticu nekādiem pirmsvēlēšanu solījumiem, tikai pati sev. Ja es pati nestrādāšu, manu likteni neviens ministrs un viņa solījumi neiespaidos.
Jānis Kļaviņš, Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Kalnakaļvi” īpašnieks: – Vēl neesmu izlēmis, par ko balsot, jo, atklāti runājot, nevienas politiskās partijas solījumos neko labu nesaskatu. Solīt pirms vēlēšanām jau var daudz. Līdz šim valdība nav darījusi neko, lai Latvijas zemnieki būt konkurētspējīgi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekiem. Konkurēt nespēsim līdz tam brīdim, kamēr mums nebūs līdzīgi atbalsta maksājumi. Par tiem tālāk par gudru runāšanu neviens nav ticis. Daudz tiek runāts par to, ka zemniekiem jāeksportē izaudzētā lauksaimniecības produkcija, bet, lai tas varētu notikt, valdība neko nedara. Zemnieks šodien nevar iesēsties automašīnā un šo produkciju aizvest kaut vai uz kaimiņvalsts tirgu. Uzreiz ir jārēķinās ar ievedmuitu, finanšu inspekcijām un vēl veselu dažādu dokumentu jūru. Šajā jautājumā absolūti nav nekāda atbalsta. Uzskatu, ka arī mūsu zemkopības ministrs šajā lielajā birokrātiskajā mašīnā ir mazs punktiņš. Viens ministrs neko nevar mainīt, ja kopumā nepareizi strādā visa Zemkopības ministrija. Arī nodokļu sistēma Latvijā nav labvēlīga zemniekam. Nodokļu politika ir vienkārši stulba. Tā ir labvēlīga tikai Valsts kasei. Īsts murgs jau ir pievienotās vērtības nodoklis. Normālā valstī krīzes apstākļos to samazina, nevis palielina. Nodokļi ir galvenais uzņēmējus bremzējošais faktors. Runājot par akcīzes nodokli, degvielas uzpildes stacijas tagad izpilda to, par ko mēs savulaik cīnījāmies. Visu pārdomājot, man šķiet, ka visnekaitīgākais variants ir Dombrovskis. Ja viņa vietā būs cits, paies gads, kamēr visu izanalizēs, izdarīs grozījumus un tamlīdzīgi. Ja mums būtu arī tāds Ministru prezidents kā Aivars Lembergs, iespējams, mēs dzīvotu labāk. Tā, kā strādā Ventspils, jau sen vajadzēja strādāt valstij.
