Bērnu un vecāku problēmas pastāv vienmēr. Tās sevišķi saasinās, kad pieaugušie bērni izvēlas dzīvesdraugu.
Bērnu un vecāku problēmas pastāv vienmēr. Tās sevišķi saasinās, kad pieaugušie bērni izvēlas dzīvesdraugu.
Irma ir gan vīramāte, gan sievasmāte. Kad apprecējās meita, viņa priecājās un jutās laimīga. Cerēja drīz kļūt vecmāmiņa.
Sievasmātes prieks
“Znotu es pieņēmu kā dēlu, kaut arī puisis man ne visai patika un arī viņa ģimene neapmierināja,” stāsta Irma. “Dace – meita – pati izvēlējās, iemīlēja, tad nu lai arī dzīvo un lemj.”
Dace pārvācās dzīvot pie Intara – viņam bija savs dzīvoklis. Irma viņu mājās bija gaidīts viesis. Vismaz viņa tā domāja…
“Izrādās, Intaram mani apciemojumi nepatika. Es jaucot mājās ierasto kārtību, pārkārtojot lietas. Bet es taču tikai palīdzēju Dacei – noslaucīju putekļus, mazgāju istabas,” gaužas Irma. Par to viņa uzzināja nejauši. Reiz, kad Dacei jau bija piedzimusi meita, Irma viņu mājās palika ilgāk nekā parasti, un Dace uzaicināja pārnakšņot. Vēlu vakarā, nedaudz iedzēris, no darba pārnāca Intars. “Tad es dzirdēju dažas rupjības un nepatīkamus vārdus par sevi un manu ģimeni,” rūgti stāsta Irma. “Dacei es neko neizpaudu, bet turpmāk no Intara izvairījos.”
Viņa grib savu kārtību
Intars par sievasmāti nesaka nevienu sliktu vārdu, vienīgi secina, ka Irma ir pietiekami veca un viņu vairs neizskolosi. Man nekas nav pretī, ka viņa palīdz Dacei auklēt mazuli, sakopt istabas. Bet mani tracina, ka, kārtojot sekciju, viņa pārliek manus papīrus, sīkos nieciņus. Es pēc tam neko nevaru atrast,” saka Intars. “Viņas mūžīgās pamācības es vienkārši ignorēju.”
Intars ar Daci dzīvo saskanīgi, mierīgi, bez īpašiem kritumiem un kāpumiem. Un abi noliedz, ka Irma viņiem ir par traucēkli. “Drīzāk jau mamma vēl līdz šim nav samierinājusies ar manu izvēli. Viņai Intars ne visai patīk,” saka Dace.
Dēls neko nesaprot no dzīves
Citādāk Irma uzņēma ziņu, ka viņas pastarītis Juris iecerējis precēties. Irma pat nedomāja un nejautāja, kas ir tā meitene, no kādas ģimenes. Viņa paziņoja, ka dēlam nav kur steigties. Piebildīsim, ka Jurim bija gandrīz 30 gadi.
“Tas skuķis viņu bija apbūris, apvārdojis. Viņa taču bija stāvoklī! Bet vai Juris ir tā bastarda tēvs? Noteikti, nē! Viņš kā muļķis “uzķērās” uz tās naivajām actiņām un garajām kājām,” šņāc Irma.
Diemžēl ar Irmu par Andu neizdevās parunāt – viņa tikai šņāca, apvainoja meiteni un viņas radus visos iespējamos pasaules grēkos.
“Anda nebija stāvoklī, nav briesmone un mani neapbūra. Es viņu “lencu” vairāk nekā pusgadu. Viņa mani ignorēja, neievēroja. Nesu baltas rozes, cienāju ar šokolādi,” mulsi atceras Juris. “Pagāja ilgs laiks, kamēr Anda piekrita atnākt uz satikšanos, vēl ilgāks, pirms solīja kļūt par manu sievu.”
Irma sanīdās ar Juri, nerunāja un ignorēja arī meitas lūgumus saklausīt saprāta balsi.
“Juris nezina, ko dara. Es viņam vēlu tikai labu, viņi taču kopā ilgi nedzīvos. Tas skuķis neko neprot, ir slinka, domā tikai par sevi. Viņai vajag Jura naudu,” žēlojas Irma.
Paliek akla no dusmām
Irma arī tagad – pēc sešiem Jura un Andas laulības gadiem – nav pieņēmusi sievieti kā ģimenes locekli. Viņa uzskata, ka Anda ir slikta sieva, māte un vedekla.
“Viņa mani neciena, nepalīdz. Tik vien zina, kā nogrūst savus bērnus. Pati atrunājas ar darbu un aizņemtību. Kāda tur aizņemtība! No darba jau pulksten 17.00 ir mājās, var strādāt arī dārzā un darīt ko citu vērtīgu,” Irma vēl arvien izvairās minēt Andas vārdu. “Ko tai’s jaunās mājās darīt – automāts mazgā veļu, nav jāravē, tad nu sēž, kājas saslējusi, un blenž ekrānā. Bērni arī ir izlaisti, negrib strādāt, runā pretī.”
Kā ir patiesībā, jautāju Andai un Jurim. “Vīramāte ar mani runā kā ar svešinieci, vēl līdz šim uzrunā – jūs. Abi ar Juri visu dienu strādājam, loģiski, ka bērni visu dienu līdz pulksten 18.00 dzīvo pie viņas,” saka Anda. “Visvairāk sāp, ka mamma arī mani uzskata par sliktu cilvēku. Stāsta, ka Anda mani pārvērtusi. Visos grēkos, pat slimībās vienmēr mūsu ģimenē Anda ir vainīga,” saka Juris.
Laiks visiem samierināties
“Mamma savu nepatiku pret mūsu dzīvesdraugiem lolo kā istabas augus. Visu laiku to “uzkurina”, runājot ar kaimiņienēm, stāstot, cik slikts znots, ka nolaidies dēls. Visās Jura nelaimēs vaino Andu,” stāsta Dace. “Taču Jura sieva ir prātīga sieviete, viņa nekad, vismaz citiem dzirdot, nesaka neko sliktu par mammu. Viņa ir savaldīga, nekad nekliedz.”
“Es saprotu, ka Irma nespēj mani pieņemt, jo, viņasprāt, esmu atņēmusi tai dēlu. Bet kādēļ vīramāte uzbrūk manai ģimenei? Kādēļ visiem, kas klausās, stāsta, ka viņai slikta vedekla, izlaisti, neaudzināti mazbērni un stulbs dēls?” nesaprot Dace.
Irma uzstāj un paziņo, ka Dace viņu neieredz, arī dēlu un bērnus noskaņo pret viņu.
“Viņa Jurim neļauj svētdienās pie manis braukt. Redz, ģimenei esot kopā jāatpūšas, bet es neesmu viņu ģimenes loceklis,” bilst Irma.
Vīramātes aizvainojums nav pieklusināms, viņa patiesi uzskata, ka bērni ir nelaimīgi un to laulātie draugi dara visu, lai viņus “atšķeltu” no mātes. Viņa domā, ka bērniem nav paveicies. Taču patiesībā jebkura bērnu izvēle viņai nepatiktu – sieviete ir pārāk valdonīga, lai pieņemtu svešiniekus.
