Ceļu satiksmes drošības direkcija no 23. februāra līdz 13. martam rīko sociālo kampaņu “Izdzīvo, kas piesprādzējas!”.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 23. februāra līdz 13. martam rīko sociālo kampaņu “Izdzīvo, kas piesprādzējas!”. Projekta mērķis ir aktualizēt uzmanību, cik svarīga ir piesprādzēšanās. Uzrunātie autovadītāji atzīst drošības jostu nepieciešamību, tomēr dažādu atrunu dēļ tās reizēm nemaz neizmanto.
“Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka drošības jostas transportlīdzekļos izmanto aptuveni 18 procenti cilvēku. Arī CSDD anonīmi anketējām 50 autovadītājus un tikai nepilni desmit atzina, ka, sēžoties pie stūres, izmanto drošības jostu. Ievērojamais ievainoto un bojā gājušo pasažieru un arī pašu autovadītāju skaits pierāda, ka cilvēki jāmudina transportlīdzekļos lietot drošības jostas, jo tās sadursmes gadījumā bieži vien ir izdzīvošanas ķīla. 2001. gadā bojā gājuši 272 pasažieri un vadītāji, bet ievainoti 3657. Gandrīz par 19 procentiem palielinājies negadījumos cietušo vadītāju skaits un gandrīz par septiņiem procentiem – cietušo pasažieru skaits,” skaidro CSDD reģionālā informācijas speciāliste Ilze Nogobode.
Pērn 263 bērni – pasažieri līdz 15 gadu vecumam – cietuši satiksmes negadījumos, septiņi bērni – pasažieri – gājuši bojā. Diemžēl vairumā gadījumu tas noticis tas, ka bērni nav bijuši piesprādzēti un nav pārvadāti speciālajos bērnu sēdeklīšos.
Jostu nelietošana nav pārkāpums, par ko draud liels naudas sods vai tiesību atņemšana, tādēļ autovadītājiem šķiet, ka nepiesprādzēšanās nav bīstama. Satiksmes ministrs Robers Zīle lūdzis ceļu policijai, lai tā pievērstu vislielāko uzmanību vadītāju informēšanai un brīdināšanai par sekām, braucot bez drošības jostas izmantošanas.
Gulbenes rajona ceļu policijas inspektori Andris Ķikusts un Pēteris Kalniņš norāda, ka par braukšanu, neizmantojot drošības jostu, var piemērot naudas sodu no viena līdz trim latiem. Jau no novembra ceļu policija šim faktoram pievērš pastiprinātu uzmanību. Dienā vidēji aiztur divus vai trīs autovadītājus, kas drošības jostas neizmanto.
Dodoties reidā kopā ar ceļu policiju un CSDD, laikraksts novēroja, ka lielākā daļa autovadītāju ārpus apdzīvotas vietas ir piesprādzējušies, arī pasažieri. Arī ceļu policijas inspektori apstiprināja, ka autovadītāji kļuvuši apzinīgāki. Uzrunātie autovadītāji, kas lietoja drošības jostu, atzina, ka to dara vienmēr, turklāt akcijas reklāmas televīzijā, kur rāda sekas pēc avārijas, viņus ir “uzrunājušas”.
Savukārt tie autovadītāji, kurus ceļu policija apturēja par neuzliktu drošības jostu, atzina tās nepieciešamību, bet paši to nelieto tādēļ, ka veic nelielus pārbraucienus.
“Atzīstu, ka padomju laikā autovadītāji drošības jostas uzlika tikai, kad tālumā ieraudzīja ceļu policiju. Tomēr es nepārtraukti audzinu gan sevi, gan savu bērnu, ka drošības jostu izmantošana ir tikai autovadītāja paša labā. Ja arī autovadītājs atrunājas, ka nepārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un nevar iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, nekur nav teikts, ka cits neizraisīs avāriju, un tajā brīdī drošības josta ir tā, kas pasargā,” secina I. Nogobode.
