Arī kauna stabs mums ir jāatjauno, nevis tikai pēršanas sols! Agrāk tādi bijuši katrā muižā un, protams, – arī galvaspilsētā. Tādas bija mūsu senču dabiskās vajadzības. Laika gaitā mēs neesam mainījušies.
Ja mums nebūs pa rokai to, uz kuriem pamatoti izlikt niknumu par mūsu dzīves nebūšanām, tad viņi turpinās valdīt un skaldīt. Agrāk bija vismaz kaut kāda bijāšana un līdz ar to arī atbildība par saviem vārdiem un darbiem. Toreiz zināja, no kā un ko paprasīt? Bet tagad? Zivs pūst, sākot ar galvu. Kas mums notiek varas virsotnēs? Lai palasām priekšvēlēšanu programmas! Tur valda aptuvenība, līdz ar to vēlētājam ir grūti varas kalpiem paprasīt atskaiti. Ko tad īsti šie solīja, ko paveica vai nepaveica? Bet, ja būtu bijis rakstīts, ka, piemēram, gada laikā atjaunos dzelzceļa satiksmi posmā Rīga – Pitalova, tad ikviens vēlētājs varētu pats personīgi izbraukt pārliecināties, vai patiešām tā ir. Taču neko tādu partijas mums nesola. Un ne jau tāpēc, ka nevarētu izpildīt. Vienkārši viņi ir par slinku, lai krāmētos ar Latvijas reģioniem. Lielā politika sākas un beidzas Rīgā. Diemžēl tieši tur ir gandrīz visas šajā valstī vēl atlikušās darbavietas. Pāri palikušās latviešiem tiek ārzemēs. Kādam taču par to būtu jāatbild pie kauna staba?! Kāds teiks – vai liela muiža?! Liela vai maza, bet mūsējā! Uz moku sola derētu nolikt varas pārstāvjus un tā publiski nomizot, par nezālēs aizlaistajiem laukiem un tukšajām viensētām, par mazo veikaliņu bankrotu, par bezdarbu, par nepieejamo medicīnu un par dzimstības samazināšanos. Lai 2.oktobra vēlēšanu rezultāti dažai labai partijai kļūst par tādu kauna stabu!
