Pēdējos gados Latvijā ir izveidojies un nostabilizējies apdrošināšanas tirgus. Par to liecina fakts, ka gandrīz vai katra kompānija rajonu centros un citās pilsētās veido birojus.
Pēdējos gados Latvijā ir izveidojies un nostabilizējies apdrošināšanas tirgus. Par to liecina fakts, ka gandrīz vai katra kompānija rajonu centros un citās pilsētās veido birojus.
Dažviet vienā pilsētā strādā sešas līdz deviņas kompānijas. Audzis arī dažādu apdrošināšanas pakalpojumu klāsts. Īpašuma, veselības, nelaimes gadījumu un arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšana kļuvusi par ierastu lietu lielai daļai privāto un juridisko personu.
“Apdrošināt var visu, ko klients vēlas. Iespējams diskutēt arī par procentiem. Tikai katram gadījumam ir savi noteikumi, ko izstrādā kompānija. Vienīgais, ko klients nevar apdrošināt, ir sievu vai vīru pret to, ka viens vai otrs atrod sev mīļāko,” saka apdrošināšanas akciju sabiedrības “Latgarant” Jēkabpils biroja vadītājs Normunds Ozoliņš.
Netic, līdz nenotiek nelaime
Aprēķināts, ka apdrošināšanas sabiedrību pakalpojumus Latvijā izmanto aptuveni 20 līdz 30 procentu iedzīvotāju. N.Ozoliņš atzīst, ka tas ir maz, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, kur dažādus apdrošināšanas pakalpojumus izmanto turpat 95 procenti valsts iedzīvotāju. “Tur gan ir arī citāda sociālā vide,” piebilst N.Ozoliņš. Ārzemēs cilvēki dzīvi sāk uz kredīta, nodibinot ģimeni, iegādājas māju, mašīnu un citas lietas, par kurām pēc tam pakāpeniski maksā visu dzīvi. Kredītu nevar saņemt, ja īpašums nav apdrošināts. Latvijā ir citādi. Cilvēkiem nav liela maksātspēja, tāpēc apdrošināšanas pakalpojumus izmanto maz vai tikai gadījumos, kad tas ir obligāti.
“Daži cilvēki netic, ka apdrošināšana dod iespēju atgūt neparedzētos zaudējumus. Netic līdz brīdim, kad notiek nelaime,” saka N.Ozoliņš.
Viņš zina stāstīt kādu gadījumu. Klients ņēmis bankā kredītu, kur ķīlā licis automašīnu. Banka pieprasījusi to apdrošināt. Iznācis tā, ka gada laikā tā neveiksmīgi cieta divās avārijās. Klients, saņemot apdrošināšanas naudu, nācis uz “Latgaranta” biroju un nezinājis, kā pateikties par to, ka pirms gada bijis spiests apdrošināt. Praksē zināmi arī pretēji notikumi. Piemēram, kādas skolas klases audzinātāja, atsaucoties uz apdrošināšanas aģenta ierosinājumu, piedāvājusi vecākiem apdrošināt bērnus. Iemaksa bijusi neliela – 70 santīmi, tāpēc daudzi atsaukušies. Gadījies, kad kāds no bērniem salauzis roku. Pēc tam bērna tēvs, saņemot apdrošināšanu, vainojis kompāniju nelaimē, sakot: “Kamēr nebija apdrošināts, nekas nenotika, bet tiklīdz apdrošinājās, tā nelaime klāt”. N. Ozoliņš atzīst, ka neviens nav pasargāts no nelaimes gadījuma, un apdrošināšanas aģents noteikti nav tā persona, kas to veicina. Cilvēkiem pašiem jāizlemj,vai viņi vēlas apdrošināties vai ne.
Piedāvā apdrošināt kredītu
Jauns apdrošināšanas veids ir kredītu apdrošināšana. Akciju sabiedrība “Latgarant” piedāvā apdrošināt eksporta, importa, hipotēku kredītu un maksājumu saistību attiecībā uz preču piegādi apdrošināšanu. Šis pakalpojums domāts gan juridiskām, gan fiziskām personām. Šobrīd to plaši izmanto Rīgas uzņēmēji. Kredītu apdrošināšanā firma apdrošina visus gada laikā paredzamos darījumus un sabiedrībai katru ceturksni iesniedz informāciju. Ja kāds klients firmai laikus nemaksā, apdrošināšanas sabiedrība pārņem saistības un strādā ar nemaksātāju.
Visvairāk rūpējas par īpašumu
Populārākie apdrošināšanas pakalpojumi, ko visbiežāk izmanto klienti, ir obligātā automašīnas, īpašuma, nelaimes gadījumu un automašīnu brīvprātīgā apdrošināšana. Pēdējo vairāk izmanto jaunu automašīnu īpašnieki, lai dubultā nodrošinātos pret nelaimes gadījumiem. Apdrošināšanas akciju sabiedrībām ienesīgākais veids ir īpašuma apdrošināšana, savukārt brīvprātīgā transporta apdrošināšana sagādā vislielākās izmaksas. N.Ozoliņš zina stāstīt, ka attiecībā uz automašīnām klienti ne vienmēr ir godīgi. Gadās, ka tā pirkta par kredītu, bet cilvēkam vairs nav naudas, ar ko to nomaksāt. Lai izkļūtu no situācijas, viņš pasūta automašīnas zādzību. Šādos gadījumos grūti pierādīt, ka zādzība ir “fiktīva”. Ar aizdomīgiem gadījumiem pastiprināti strādā apdrošināšanas izmaksu speciālisti. N.Ozoliņš atzīst, ka, par laimi, šādu gadījumu nav daudz un lielākajai daļai sabiedrības klientu ir patiesa vēlme nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem.
Iespējams nosargāt kravu
Ir dzirdēts daudz nostāstu par lielceļu pirātismu un šoferu atzinumu, ka viņi simtiem kilometru brauc neapstājoties. Par pieturvietām izvēlas tikai ļoti apdzīvotas un drošas vietas, lai izvairītos no lielceļu pirātu uzbrukumiem. Šādos gadījumos, kā daļēju risinājumu apdrošināšanas sabiedrības piedāvā jaunu pakalpojumu – kravu apdrošināšanu.
“Uzņemamies zināmu risku, toties klientam dzīve kļūst drošāka, jo nekad nevar zināt,kas atgadīsies ceļā,” saka N.Ozoliņš.
Klients var izvēlēties apdrošināt vienu vai vairākus pārvadājumus. Šos pakalpojumus izmanto firmas, kas sadarbojas ar ārvalstīm tirdzniecības jomā vai veic starptautiskos kravu pārvadājumus.
Viesnīcā varēs justies droši
Viens no jaunākajiem apdrošināšanas pakalpojumiem ir viesnīcu apdrošināšana. Tas nozīmē, ja konkrēta viesnīca noslēdz līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību, tad tās klienti, samaksājot pie noteiktā diennakts tarifa nelielu summu, aptuveni 10 līdz 20 santīmu, apdrošina sevi uz laiku, kamēr tajā uzturas. Tā ir apdrošināšanās pret nelaimes gadījumu. “Tā kā šis piedāvājums ir jauns, pagaidām tam nav pārāk lielas viesnīcu vadītāju piekrišanas,” atzīst N. Ozoliņš.
Zemnieki neizmantoja iespēju
Viens no dārgākajiem apdrošināšanas veidiem ir lauksaimniecības kultūru apdrošināšana. To izmanto tikai retais, lai gan tieši šovasar daudziem apdrošinoties būtu atmaksājušies vismaz sēklas izdevumi.
“Kad pavasarī šo iespēju piedāvājām zemniekiem, par mums smējās. Bet, kad pavasarī nosala un vasarā lietū slīka, un veldrē krita labība, vairs nesmējās, taču apdrošināties jau bija par vēlu,” saka N.Ozoliņš.
