Padomju gados divu personvārdu savienībai bija stingrs tabu. Pēc Latvijas brīvvalsts atdzimšanas aizliegums tika atcelts un divu personvārdu apvienojums kļuva par izteiktu modes kliedzienu. Ja vēl vārdu salikums ir oriģināls, tad nākas sadzīvot ar tādiem dubultvārdiem kā Gaida Skaidrīte, Rūta Gaida, Skaidrīte Maiga, Ilga Jautrīte, Inese Steiga.
Latvijas iedzīvotāji ir arī izdomas bagāti dīvainu vārdu radīšanā. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā mīt Vitālīte, Zentiņa, Zidrīte, Žanīte, Agrītis, vairākas Lavīzītes, Latvītes, Brīvītes, Gaismītes, Trautiņas, Vairītes, Spārītes, Zīlītes, Smaidītes, Zvaigznītes, Ārītes, Steidzītes, Bitītes, vairāki Vilnīši.
Rada un risina problēmas
Dzimtsarakstu nodaļu darbinieki atzīst, ka dubulto vārdu mode no aprites nav izgājusi un vienam cilvēkam tiek likti pat fonētiski līdzīgi vārdi, piemēram, Emma Emīlija, Līna Karlīna, Sandra Sanda. Nereti otrs vārds tiek izraudzīts kādam radiniekam par godu. Piemēram, nesen reģistrēts puisēns Markuss Jurģis, kuram otrs vārds dots par godu tēvam. Dzimtsarakstu nodaļu darbinieki uzskata – labi, ka likums neļauj likt vairāk par diviem vārdiem, kā tas ir citās valstīs, jo jau tāpat nākas saskarties ar problēmām. Esot bijis gadījums, kad uz dzimtsarakstu nodaļu atnākuši divi brāļi – vienam dzimšanas apliecībā ierakstīts tēva vārds Jānis, otram – Juris. Izrādījies, ka tēvam ir abi vārdi, bet šajā gadījumā brāļu radniecību pierādīt nevar, un cilvēkiem radās nopietnas mantojuma kārtošanas problēmas. Otrs vārds tā nēsātājam uzliek papildu slogu, jo ļoti rūpīgi jāseko līdzi, lai visos dokumentos tie figurētu abi, pretējā gadījumā var būt problēmas pašiem, bērniem un vēl viņu pēctečiem.
Daudziem itāļiem, spāņiem, portugāļiem norma ir divi, trīs vārdi un pat vairāk. Neredzot cilvēku, ir grūti saprast, vai Hose Marija Andrea un tamlīdzīgi ir sieviete vai vīrietis.
Lai nošķirtos un atdotu godu
Fotogrāfs Harijs Daina Liepiņš abus vārdus lieto tikai savā radošajā dzīvē, un viņa mākslas cienītāji viņu atpazīst tieši šādā salikumā. “Otrs vārds Daina ir mana paša izvēle. Kad Rīgā fotomuzejā piedalījos ar savu pirmo fotoizstādi, daudzi to nāca skatīties kā tautā pazīstamā un nu jau aizsaulē aizgājušā aktiera Harija Liepiņa darbu izstādi. Viņi bija pārsteigti, ka fotogrāfiju autors ir pavisam cits Harijs Liepiņš. Tas arī bija galvenais impulss kaut kādā veidā mēģināt sevi nošķirt no pārējiem vārda un uzvārda brāļiem. Bet ikdienā esmu vienkārši Harijs, un visi tā mani arī sauc,” stāsta H.D.Liepiņš.
Šķiet, tas fotogrāfam arī izdevies, jo tagad viņš nepaliek nepamanīts ne vien radošo izpausmju, bet arī neparastā vārdu salikuma dēļ – vīrietis ar sievietes vārdu! “Ērihs Marija Remarks savu otru vārdu izvēlējās par godu mātei. Arī man šī ideja šķita interesanta, un, tā kā manas mammītes vārds ir Daina, par godu viņai to arī izraudzījos,” atklāj fotogrāfs. Viņa trīs meitām gan ir viens vārds, bet arī ne bez sakritības formulas. Lilita, Laura un Līva – visām vārds sākas ar uzvārda pirmo burtu, un katrai nākamajai vārdā ir par vienu burtu mazāk.
Abiem vēsturnieka Andra Tomašūna dēliem ir dubultvārdi. Kad pirms gandrīz 20 gadiem ģimenē piedzima Jānis, vecāki gribējuši puikam dot arī otru vārdu, bet likums to vēl neļāva darīt, tādēļ pie sava otra vārda Arveds dēls tika kristībās. A.Tomašūna otra atvase Juris Jēkabs Dzimtsarakstu nodaļā tika reģistrēts jau ar abiem vārdiem. “Pagaidām dēli nav žēlojušies par tiem. Vecākajam dēlam otrs vārds izvēlēts saistībā ar mūsu dzimtas vēsturi, bet otram – labu draugu vārdā,” stāsta vēsturnieks.
Minjona Ozola ir viena no 24 Latvijas Minjonām. “Bērnībā mani sauca par Minnu, un man tas ļoti nepatika, tāpēc sava vārda dēļ esmu pat kāvusies. Šodien ar to sadzīvoju labi, un savs vārds man patīk. Uzskatu – kāds ir vārds, tāds arī dzīves uzdevums,” noteic Minjona.
Stiprina un sargā no ļauna
Reizi trijos gados Kalendārvārdu komisijas sēde izvērtē Latvijas iedzīvotāju saņemtos iesniegumus un saskaņā ar noteiktiem kritērijiem apstiprina jaunu personvārdu iekļaušanu oficiālajā kalendārvārdu sarakstā. Nākamgad kalendāri tiks papildināti ar 21 personvārdu. Dzimtsarakstu nodaļu darbinieki atzīst, ka reizēm vecāki ir apbrīnojami uzstājīgi un vēlas bērnam dot vārdu pretēji latviešu gramatikas likumiem, bet nodaļas darbinieki stāv likuma pusē. Taču, piemēram, mazā rīdzinieka Otto vecāki savu taisnību panāca Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas atļāva vārdu rakstīt ar diviem “t” burtiem.
Bērnu reanimatologs ārsts Pēteris Kļava novērojis, ka “stipro vārdu” bērni – Jāņi, Pēteri, Juri, Katrīnas un citi – trīs reizes ātrāk izveseļojas, jo vārdam piemīt
stiprs enerģētiskais spēks. Ne velti daudzi sava bērna otru – kristāmo – vārdu citiem neizpauž, jo tic, ka tas viņu pasargās no ļaunā.
