Latvijas Zemkopības ministrija, kuras pakļautībā atrodas arodvidusskolas un lauksaimniecības tehnikumi, laikam uzskata, ka, runājot par šo mācību iestāžu audzēkņiem, vārda “audzēknis” lietošana ir nemoderna, tāpēc viņi tagad jādēvē par izglītojamiem.
Latvijas Zemkopības ministrija, kuras pakļautībā atrodas arodvidusskolas un lauksaimniecības tehnikumi, laikam uzskata, ka, runājot par šo mācību iestāžu audzēkņiem, vārda “audzēknis” lietošana ir nemoderna, tāpēc viņi tagad jādēvē par izglītojamiem.
“Man vairākkārt jāpārstrādā dažādi skolas dokumenti tikai tāpēc, ka pa ieradumam vārda izglītojamie vietā esmu ierakstījis audzēkņi,” saka Gulbenes rajona Rankas arodvidusskolas direktors Miķelis Kučinskis. Ministrijā neviens tā arī neesot paskaidrojis, kāpēc vajadzīga šāda audzēkņu pārsaukšana.
Arī arodvidusskolas sekretāre Judīte Daukste atzīst, ka vēl arvien nevarot pierast, ka skolā vairs nemācās audzēkņi, bet izglītojamie, tomēr pamazām gatavojot no jauna dažādus skolas noteikumus, instrukcijas un citus dokumentus.
“Rīkojumu par audzēkņu pārdēvēšanu saņēmām vasarā, lai gan jēgu tam nesaskatām. Arī skolas kopmītnes pārtapušas par dienesta viesnīcu, bet skolas izglītojamie dodas nevis ražošanas, bet kvalifikācijas praksē,” saka J.Daukste.
Bijušais Jaungulbenes arodvidusskolas audzēknis Artūrs Divre atzīst, ka viņš būtu ar mieru saukties izglītojamais, bet nekādā gadījumā “arodvidusskolas operators”. Patiešām nav skaidrs, vai jaunievedums ir norāde, ka arodvidusskolās arī mācās. Ja tā, ko audzēkņi darīja līdz šim?
