Ir daudz līdzīga karavīru un žurnālistu darbībā. Masu mediju ierocis ir vārds. Ar to ir jābūt tikpat uzmanīgiem kā ar šauteni.
Ir daudz līdzīga karavīru un žurnālistu darbībā. Masu mediju ierocis ir vārds. Ar to ir jābūt tikpat uzmanīgiem kā ar šauteni. Vārds spēj ātrāk ievainot nekā dziedēt. Ieroča maiņa lika asāk izjust atbildību. Balvu rajona laikraksta “Vaduguns” korespondente Daiga Kļanska atzīst, ka guvusi “drosmi uzdrīkstēties”. “Drosme ir vajadzīga, lai iekļūtu tur, kur žurnālistu neaicina un negaida. Dažkārt noder maskēšanās, ko pasaulē plaši izmanto, lai atklātu ekonomiskos un citus noziegumus. Rajonu žurnālistiem ir grūtāk, jo viņus pazīst,” saka D.Kļanska.
Karavīri formās ir līdzīgi, un visi cenšas izpildīt komandas vienlīdz labi. Arī žurnālistiem jāprot strādāt komandā redakcijā. Taču tikpat svarīgi ir parādīt savu pozīciju vai opozīciju, izvēloties un atspoguļojot faktus. 24 masu mediji fiksēja dienas notikumus Alūksnes mobilo strēlnieku bataljonā, dzirdēja un redzēja vienādi, bet katrā preses izdevumā būs citāds materiāls. Cik izdevies uzzināt un parādīt, to vērtēs lasītāji.
Žurnālistu izdzīvošanu konkurences apstākļos nosaka prasme šaut pirmajam un trāpīt desmitniekā. Viņiem tāpat kā karavīriem vienmēr ir jābūt gataviem “iet kaujā” uzzināt un apgūt jauno, vēl nezināmo. Diena jaunkareivju statusā bija labs pamudinājums gan jaunajiem, gan korespondentiem jau gados. Ja laika trūkuma dēļ nav izdevies nomērķēt, pat prasmīgi šāvēji var nopūdelēt. Bet gaidīt nedrīkst, ir jāriskē. Gadās kļūdīties, tomēr bailes no tādas iespējas nedrīkst aizkavēt darbu. Avīzei ir jāiznāk laikā – tā ir aksioma, kas dzen tāpat kā kareivjus komandas.
Prasme uzsliet telteni, iekurt ugunskuru, lai sasildītos un atpūstos, noder tiešā un pārnestā nozīmē. Žurnālista darbs nevar iekļauties astoņās stundās un piecās darbdienās. Un ne jau vienmēr mājās gaida silta istaba un azaids. To var aizstāt kolēģa atbalsts, iejūtība un izpratne. Vairāku redakciju žurnālisti kopējās nodarbībās iepazina kolēģus, interesējās, kā viņiem veicies šautuvē un uzmundrināja bailīgākos vismaz izmēģināt roku.
Vārds ir zobens abpusgriezīgs. Tas ātrāk spēj ievainot nekā dziedēt. To izjūt žurnālisti, kad, nevietā vai neprecīzi lietots, tas atgriežas pie autora ar pārmetumu un vainas apziņu. Saka – savu lodi nedzird. Jā, arī lasītāji “nedzird” un domā, ka žurnālists tīši ir neuzmanīgs, neiejūtīgs. Cik grūti ir trāpīt desmitniekā, var izmēģināt katrs pats.
