Jānis un Dace Vītoli atzīst, ka, dzīvojot uz trīs rajonu – Madonas, Cēsu un Gulbenes – robežas, arī darboties iznāk pa visiem trim, gan muzicējot, gan strādājot, gan mācoties.
Jānis un Dace Vītoli atzīst, ka, dzīvojot uz trīs rajonu – Madonas, Cēsu un Gulbenes – robežas, arī darboties iznāk pa visiem trim, gan muzicējot, gan strādājot, gan mācoties.
“No mūsu mājām uz Liezēres centru autobusa nav, un jaunākie bērni mācās Druvienas skolā Gulbenes rajonā, tādēļ arī ciešas kultūras saites mums izveidojušas ar šo pusi,” stāsta J.Vītols.
Druvienā visā plašā Vītolu saime kopā ar citām ģimenēm darbojas folkloras kopā “Pērlis”, kas šogad saņēma folkloras balvu Krišjānim Baronam veltītajā konferencē par Druvienas novada tradīciju kopšanu un aizsargāšanu. Balvas tiek pasniegtas jau otro gadu, un šoreiz apbalvojamie bija izvirzīti 21 nominācijā.
Ģimenes sākums – “Skandenieki”
“Tā nu iznāk, ka Gulbenes pusē vairāk darbojamies folklorā, bet nedaudz ar citu repertuāru uzstājamies Madonas rajonā. Šobrīd mūsu ģimene “ir izmētāta” uz visām pusēm un grūtības ir mēģinājumos būt visiem kopā,” atzīst Dace.
Viņa un Jānis Cēsu rajonā strādā par skolotājiem, dēls Varis mācās Madonā, bet meita Irbe Madara ir studente. Jānis atzīst, ka Vītolu ģimenes sākums bijis “Skandenieki”.
“Tur muzicējot, arī saskatījāmies, un tā folklora un dziedāšana mūs pavada visu dzīvi,” piebilst Jānis. Vītolu vecākā meita – deviņpadsmitgadīgā Irbe Madara – dziedāt esot iemācījusies, pirms sākusi runāt.
“Es staigāju pagalmā un pie auss dziedāju, jo mammai bija jānodarbojas ar autiņu mazgāšanu un dziesmām atlika maz laika,” stāsta Jānis.
Vecākais Vītolu dēls Varis aizraujoties ar moderno mūziku, viņam ir liela kompaktdisku un kasešu kolekcija.
“Esam priecīgi, ka viņš piedalās koncertos kopā ar ģimeni, kaut gaumes ir atšķirīgas. Taču esmu ievērojis, ka Varis labprāt klausās arī folkloru un klasiku,” spriež tēvs.
Tas esot svarīgi, lai bērnam rastos plašs skatījums uz dzīvi, kas spējot arī novērst paaudžu šķelšanos. “Nozīmīgāk taču, lai mēs cits citu saprastu, nevis ietu katrs uz savu pusi. Tā ir vieglāk tikt galā ar problēmām, jo pašsaprotami, ka pareizu risinājumu var rast tikai kopīgi bērni ar vecākiem,” skaidro Jānis. Īpaši svarīgi tas ir tīņu vecumā.
Meitene ar eņģeļu matiem
Meitu Rasu tēvs dēvē par meiteni ar eņģeļu matiem. “Laiku palaikam viņa gaužas, ka grūti tikt galā ar garajiem matiem, tad mēs lūdzamies, lai viņa tos nenogriež, vismaz līdz kāzām,” smej Dace. Bet tēvs bilst, ka meitai, fanojot par “Prāta vētru”, balss saites ir mazliet pārpūlētas.
Dēls Kalvis bez muzicēšanas kopā ar ģimeni darbojas arī popgrupā. “Pašlaik viņam ir tāds pārejas vecums, un mēs nekad nezinām, kad viņš dziedās un kad ne, un vai vēlēsies piedalīties koncertos,” atzīst tēvs.
Savukārt pastarītis – septiņgadīgais Jānis Ausmints – ir atraktīvs un enerģisks zēns. Dažreiz viņa aktivitātes radot vecākiem bažas.
“Nevar zināt, ko viņš nostrādās nākamajā brīdī. Vienreiz, uzstājoties “Spietā”, Jānis izrāva elektrības kontaktu un pārsteigums nebija no patīkamākajiem,” atceras Jānis.
Ausmints esot senbaltu vārds un nozīmējot – zelta doma. Šo vārdu Jānis nosapņojis, un tas viņam licies piemērots dēlam. Jaunākajam Vītolam esot grūti sevi ierobežot un dziedāt tikai tad, kad tas vajadzīgs. “Dziedāšana viņam ir dabiska lieta, un, kad grib, viņš rauj vaļā ne pa jokam. Savukārt dziedāt koncertā viņam reizēm nešķiet tik būtiski,” apliecina Dace.
Iemācīt dziedāt var jebkuram
Jānis atzīst, ka dziedāt nav spieduši nevienu bērnu un tā mīlestību pret mūziku nav iespējams ieaudzināt. Neviens Vītolu bērns mūzikas skolā nav mācījies.
“Mēs radām ģimenē dziedošu atmosfēru. Un tad agri vai vēlu pienāk brīdis, ka bērns pats sāk dziedāt,” uzskata Jānis. Viņš apstrīd, ka bērniem varētu nebūt muzikālās dzirdes. Iemācīt dziedāt var jebkuram.
“Vienkārši no mazotnes ir jādzird dziedāšana un jāpiedalās tajā, un, ja bērns to nedzied, tad tā lielākoties vecāku vaina,” domā Jānis.
