Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas dati liecina, ka gandrīz 1300 bērni, kuru uzturēšanai materiālie līdzekļi tiek maksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, nesaņem uzturlīdzekļus valsts noteiktajā..
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas dati liecina, ka gandrīz 1300 bērni, kuru uzturēšanai materiālie līdzekļi tiek maksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, nesaņem uzturlīdzekļus valsts noteiktajā minimālajā lielumā.
Bērniem līdz septiņiem gadiem ir 25 procenti no valsts noteiktās minimālās darba algas (pašlaik – 20 lati) un bērniem no 7 līdz 18 gadiem – 30 procenti no minimālās darba algas (pašlaik – 24 lati).
Lai gan Uzturlīdzekļu garantiju fonds tika izveidots ar mērķi nodrošināt ar valsts noteiktajiem minimālajiem uzturlīdzekļiem visus bērnus gadījumos, kad viens vai abi vecāki nepilda tiesas uzlikto pienākumu sniegt materiālu atbalstu bērna uzturēšanai, diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams, jo tiesa lēmusi par mazākiem uzturlīdzekļiem, kas mēnesī jāmaksā bērna uzturēšanai. “Ja prasība par uzturlīdzekļu piešķiršanu tiesā sniegta, piemēram, pirms 10 gadiem, ir iespējams, ka viena bērna uzturēšanai tiesa uzlikusi par pienākumu maksāt tikai 10 vai 15 latus vai citu summu, kas mazāka par šobrīd noteikto minimālo uzturlīdzekļu lielumu vienam bērnam,” skaidro Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis.
Turklāt fonda administrācijai, pieņemot lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksāšanu, par pamatu tam jāņem tiesas spriedumā noteiktais, tāpēc rodas situācijas, kad bērna uzturēšanai jāmaksā, piemēram, 15 lati, jo tā lēmusi tiesa, un fonda administrācija nav tiesīga pārkāpt tiesas spriedumā noteikto un maksāt vairāk par šiem 15 latiem.
Pašlaik valsts ir noteikusi minimālo uzturlīdzekļu robežu, kas jāsaņem ikvienam bērnam, turklāt, kā nosaka Civillikums, tas katram vecākam jānodrošina neatkarīgi no viņu mantas stāvokļa.
“Mūsu mīlestība pret bērnu var būt neizmērojami liela, taču bērnam pilnvērtīgai attīstībai ar to vien nepietiek – ir nepieciešami arī materiāli līdzekļi. Es iesaku un aicinu vecākus vērsties tiesā un prasīt pārskatīt uzturlīdzekļu lielumu. Tas ir jo īpaši svarīgi laikā, kad dzīves dārdzība strauji pieaug,” uzver bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks. Ņemot vērā minēto, iesakām ikvienam, kurš joprojām, neatkarīgi, vai uzturlīdzekļus maksā valsts vai kāds no bērna vecākiem, pildot tiesas spriedumu, tos saņem mazākā lielumā par valsts noteiktajiem minimālajiem uzturlīdzekļiem, izmantot savas tiesības un atkārtoti vērsties tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu palielināšanu.
Ja uzturlīdzekļi tiek maksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, vienlaikus tam var sniegt arī jaunu prasību tiesā un, tiklīdz saņemts tiesas spriedums par uzturlīdzekļu palielināšanu, jauna tiesu izpildītāja izziņa par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību, atkārtoti vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, kur, izskatot iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, tiks lemts par uzturlīdzekļu izmaksāšanu jau palielinātā lielumā. Pašlaik šādu iespēju izmantojuši vairāk nekā 400 fonda administrācijas klientu.
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā kopš 2004.gada augusta saņemti 9766 iesniegumi par uzturlīdzekļu izmaksu, 8314 lietās pieņemts lēmums uzsākt uzturlīdzekļu izmaksu, tādējādi ar uzturlīdzekļiem nodrošinot 12 723 bērnus.
Septembrī pieņemts arī līdz šim lielākais lēmumu skaits – 43, kuros izbeigta uzturlīdzekļu izmaksa, jo parādnieki apņēmušies turpmāk paši maksāt uzturlīdzekļus bērniem, kopā fonda administrācijas darbības laikā iespēju nodrošināt saviem bērniem tiesas piespriestos uzturlīdzekļus raduši jau 219 parādnieki, tādējādi atgūti gandrīz 47 tūkstoši latu, tostarp septembrī 12 887 lati, kas iepriekš tika izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda bezatbildīgo parādnieku vietā.
