Brīvība, ko ieelpo rīts. Es arī tādu gribu.
Brīvība, ko ieelpo rīts. Es arī tādu gribu. Neatkarīgu un cieši saistītu ar sevi. Rīta migla, ko nes vējš uz saviem pleciem. Tas pieder man. Vienīgais. Sasaukšanās un atgriešanās ir tikai iedomas. Manas. Godīgums. Par ko Tu runā?
Cik viegli esmu Tevi pazaudējusi – ar sauli projām. Tā ir priekšrocības izvēle. Smalki, bet tik smagi. Kā akmens ir dvēsele. Es nevainoju Tevi, jo Tavai nodevībai ar to nav nekāda sakara. Zinu, ka Tev arī kādreiz sāpēs. Ne aiz naida – aiz pārinodarījuma. Spēle, kas atspēlējas. Kā Tava volejbola bumba. Viss pāriet. Arī sāpes un tukšums. Kāpēc ilgām nav gājputnu spārnu? Pārāk neciešami tās mani dzen ārprātā. Vai atceries bezgalīgo skrējienu, kad bijām viens otram? Neatgriežamas lietas. Bet kur paliek tās, kas būs? Es Tevi meklēju starp rudenīgām vēju stīgām, vēliem vakariem un vārdiem, ko kādreiz sacīji. Nav atbildes tavai klusēšanai. Zīlēju debesīs un kafijas biezumos to ceļu, pa kuru aizejot nezini, vai nāksi. Nogalinātas iespējas. Ļauj taču vienreiz tām dzīvot! Aizšauti putni dzīvo vai mirst. Izvēlies.
Patrīcija
