Gulbenietes Ainas Dunces teikto pierakstījusi Malda Ilgaža
16.aprīļa laikrakstā „Dzirkstele” izlasījām par sunīša Rekša tagadējo likteni. Uzzinājām, ka viņš ir ievietots dzīvnieku patversmē un, kas zina, var tikt iemidzināts. Šis dzīvnieks nevienam pāri nedarīja. Mēs, vairāki cilvēki, gribētu, lai viņu atbrīvo un atgriež Rekša vecajā dzīvesvietā. Uzskatu, ka brīvība šim dzīvniekam ir daudz labāka nekā cietums patversmē, vai īsa ķēde ap kaklu. Suns, kurš tiek turēts pie ķēdes, neviena īpašumu nosargāt nevar. Es Reksi saucu par Džoni. Vienmēr, kad nācu no veikala, viņu pacienāju ar kauliņiem. Arī citi cilvēki neskopojās ar cienastiem Reksim. Dzīvniekam no vecām segām bija iekārtota arī guļas vieta ziemas aukstajā laikā. Suns ir mani pavadījis līdz pat mājoklim Viestura ielā, kur dzīvoju. Labprāt ņemtu šo suni pie sevis, bet Reksis nevienam nedodas rokā, neļaujas arī noglāstīt un pieradināties. Tas liecina vienīgi par to, ka savulaik viņam cilvēki ir ļoti nodarījuši pāri, tāpēc viņš tiem neuzticas. Reksis labāk ir izvēlējies dzīvot viens pats. Tirgus sievas arī bija sadraudzējušās ar Reksi, kurš viņas apciemoja, zinādams, ka saņems kādu kārumu. Bija cilvēki, kuri regulāri veda Reksim barību. Arī viņi būtu gatavi sunīti ņemt pie sevis, bet Reksis nedevās rokās. Patīkams suns, tā saka daudzi. Kāpēc vajadzēja viņu sagūstīt? Atdodiet Reksim brīvību!
