Sinoliete Zane Jundze dzīvē vēloties sekot labajam, arī saviem principiem. “Es vēl joprojām ticu pasakām.
Sinoliete Zane Jundze dzīvē vēloties sekot labajam, arī saviem principiem. “Es vēl joprojām ticu pasakām. Kad tētis man mēģina stāstīt, ka īstas mīlestības dzīvē nemaz nemēdzot būt, es tam neticu. Es ticu gan šādai mīlestībai, gan arī tādai no pirmā acu skatiena.”
Zane studēs tālu no Gulbenes – Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā Vēstures un sociālo zinību fakultātē. Šobrīd to akreditē, lai kļūtu par universitāti. “Daudzi man jautā, kāpēc es aizeju tik tālu. Tomēr ir divi iemesli. Pirmkārt, tā ir vienīgā vieta, kur tiek sagatavoti vēstures skolotāji. Otrkārt, tur ir jūra, mākslinieku bohēma. Turklāt tur dzīvo mūziķis Mārtiņš Freimanis. Es gribētu viņu satikt un izprast, kāds viņš ir cilvēks. Ar ko viņš atšķiras no tā tēla, kādu radījis,” saka Zane.
Viņa atzīst, ka vēsture ir interesanta, tā spēj aizraut. “Tas taču interesanti – lasīt un uzzināt par visu, kas ar cilvēci ir noticis, kas ir to izveidojis. Manuprāt, cilvēces vēsturē visjocīgākais laiks ir neolītiskā revolūcija. Tas, manuprāt, ir bezjēdzīgākais, kas ar cilvēci varēja notikt – sākās darba dalīšana, pieradināja dzīvniekus un cilvēki kļuva par vietsēžiem. Kā lielāko ieguvumu vēstures grāmatas min brīvo laiku, kura mums diemžēl nav,” saka Zane.
Viņa norāda, ka mammai apsolījusi pēc gada sākt studijas Rīgā. “Gribu mācīties vēsturi kā zinātni,” saka Zane.
Ģimnāzijā Zane piedalījusies debašu grupās. “Es iemācījos uzstāties publikas priekšā. Iemācījos uzklausīt otra viedokli. Katrai lietai otru pusi. Tas gan citreiz traucē. Bet vienu gan atzīstu – debatētājos paplašināju redzesloku,” atzīst Zane.
