Jau piekto gadu Gulbenē, Viestura ielā, darbojas zupas virtuve. Lai gan zupas virtuvei ir savi labvēļi, kas savu iespēju robežās palīdz ar produktiem, kā arī ziedo naudu, tomēr šī palīdzība varētu būt lielāka, jo virtuves vadītāja Ilga Vanuška tās uzturēšanai atvēl arī visu savu pensiju.
Iegādājas lētākos produktus
Viņa labprāt pieņem katru palīdzību no labvēļiem, kuru gan kļūstot arvien mazāk. „Esmu pateicīga palīdzībai no Gulbenes luterāņu baznīcas, Mārim Auzānam, kurš katru mēnesi zupas virtuvei ziedo nelielu naudas summu, kā arī atveda putraimus un kartupeļus, un citiem. Saņemu arī atbalstu no Gulbenes novada domes. Nav tā, ka visu ziedoto un domes piešķirto naudu varu izlietot tikai pārtikas produktu iegādei. Ir jāmaksā arī par patērēto elektroenerģiju un gāzi,” stāsta I.Vanuška. Lai zupas virtuve varētu pastāvēt, nemitīgi tiek meklētas iespējas, kā iegādāties lētākus pārtikas produktus. Piemēram, kartupeļi tiek pirkti Valkas pusē, maize – Balvos un tamlīdzīgi. Ja kādam pagrabā vēl ir kartupeļi un sakņaugi, bet saimnieks nezina, ko ar tiem iesākt, zupas virtuvei tie lieti noderēs.
Katru mēnesi – 125 lati
Gulbenes novada dome katru mēnesi zupas virtuvei atbilstoši noslēgtajam līgumam pārskaita 125 latus. Šādu iespēju radis Gulbenes novada sociālais dienests.
Palīdzību neliedz arī Latvijas Sarkanā Krusta Gulbenes komiteja. Tās izpilddirektors Sīmanis Homčenko stāsta, ka palaikam zupas virtuvei piešķirot pārtikas pakas. „Pagājušajā gadā, kad Eiropas Savienība piešķīra papildu pārtikas pakas, mums tika atļauts slēgt līgumu un tās piešķirt zupas virtuvei. Kā būs šogad, nav zināms, bet epizodiski palīdzēsim,” sola S.Homčenko.
Apmeklētāju mazāk nekļūst
Zupas virtuves apmeklētāju skaits pa šo laiku nav sarucis. Šobrīd dienā uz virtuvi pēc karstas zupas regulāri ierodas 40 cilvēki. Ziemā apmeklētāju skaits sniedzies pāri pussimtam. I.Vanuška stāsta, ka zupas virtuvi apmeklē ne tikai Gulbenes pilsētas trūcīgās personas, bet cilvēki brauc arī no pagastiem, piemēram, no Beļavas un Stradu pagasta. Pirmo reizi kāds invalīds uz zupas virtuvi atbraucis arī no Līgo pagasta. „Zinot, ka zupa ir vienīgā iespēja cilvēkam paēst, neliedzu to paņemt līdzi arī uz māju. Arī maizi iedodu līdzi. Pēc zupas uz virtuvi nāk arī sociālie aprūpētāji, kas to nes saviem aprūpējamajiem,” stāsta I.Vanuška. Siltajā laikā katru dienu saimniece ēdājiem piedāvā gan auksto, gan silto zupu. Maizi pie zupas katrs var ēst, cik vēlas. Ja iespējams, tiek vārīts arī ķīselis vai gatavoti salāti.
„Zupas virtuve darbosies tik ilgi, kamēr vien man pietiks spēka. Pagaidām nedomāju arī par tās atrašanās vietas maiņu. Būšu pateicīga ikvienam labvēlim, kas palīdzēs, atvedot sakņaugus, kartupeļus vai kādus citus produktus,” piebilst virtuves vadītāja.
