Velta no Gulbenes Krievu laikā jau bija tāds likums, ka alkoholu varēja iegādāties no 21 gada. Bija arī kuriozs. Tajā laikā mans dēls, kuram vēl nebija pat 20 gadu, ar citu puisi, kuram bija vairāk gadu, gāja uz veikalu pēc kaut kā stiprāka. Tam, kurš bija vecāks, alkoholu nepārdeva, bet manam dēlam, kuram vēl nebija šis atļautais vecums, pārdeva. Laikam pārdevēja uzskatīja, ka viņam jau ir 21 gads, jo dokumentus jau neviens neprasīja. Manuprāt, labāk būtu alkoholu tirgot no 21 gada, bet lai jau paliek no 18 gadiem, tāpat, ja viņš gribēs, vienalga dabūs. Nopirks kāds cits.
Marga Brusa no Gulbenes Mani tas vairs neskar, tāpēc par šo jautājumu neesmu domājusi. Pensionāriem ir citas problēmas, kuras risināt un par ko domāt. Bet, ja padomā, tad var likt, kādu vecumu vien grib. Tagad taču pat vienpadsmitgadīgi pērk pat kandžu. Tad ko tur vairs runāt! Vienā reizē gāju uz veikalu, pie manis pienāca mazi puišeļi un arī prasīja, lai es viņiem nopērku alkoholu. Atbildēju, ka to nedarīšu. Tad viņi piedāvāja, ka atlikumu par pirkumu varēšot paturēt sev, arī tad nepiekritu. Bet puikas neļāvās izmisumam, paprasīja kādam citam, un tas viņiem nopirka. Liela nozīme ir vecāku audzināšanai, kā arī bērnu visatļautībai un vecāku bagātībai.
