Tirzas pagasta iedzīvotājs Mārcis Mūrnieks nosūtījis jau otro atklāto vēstuli Gulbenes novada domei, Tirzas pagasta pārvaldei un laikrakstam “Dzirkstele”, kurā pauž savu redzējumu, ko vajadzētu darīt, lai cīnītos ar latvāņu invāziju, kā arī vēlas noskaidrot, kas jau ir darīts.
M.Mūrnieks vēstulē raksta: “Rakstu jums sasāpējušās latvāņu būšanas sakarā. Pirms kāda laika jau veicām savstarpēju, atklātu saraksti šajā sakarā. Nu ir pienācis brīdis noskaidrot, kā ir veicies. Vai kaut kas ir mainījies? Par sevi teikšu godīgi – esmu nojaucis savā īpašumā graustus un iekrājis naudiņu, lai varētu apmaksāt latvāņu pļaušanas pakalpojumus. Vienīgā bēda ir tā, ka nevaru atrast nevienu, kas gribētu un varētu ar piemērotu tehniku šādu darbu veikt man piederošajā īpašumā “Krimi”, tāpēc ceru uz palīdzību un savstarpēju sadarbību.
Kā piemēru šādai sadarbībai minēšu Siguldas novadu, kur strādā šādas brigādes un veiksmīgi risina šo latvāņu problēmu, nopļaujot augu un piesūtot teritorijas īpašniekam rēķinu par paveikto darbu, nevis uzliekot sodu. Bet tieši tādu reakciju varēja gaidīt no Gulbenes novada domes, iepazīstoties ar vēstuli, ko saņēmu 2014.gadā. Uzskatu, ka sods nesasniedz pilnīgi nekādu rezultātu, jo iekasētā nauda netiek iztērēta latvāņu apkarošanā. Latvāņi kā auga, tā augs. Rezultātā, pat atsavinot īpašniekam šādu īpašumu par soda nemaksāšanu, pašvaldība, valsts vai kāds cits kļūst par īpašnieku ar latvāņiem apaugušai platībai. Riņķa deja sāksies no sākuma nu jau daudz lielākos apjomos, jo latvāņus neviens šos gadus nebūs pļāvis.
Tāpēc šoreiz vēršos tieši pie novada domes un tās priekšsēdētāja Nikolaja Stepanova personīgi, lūdzot rast iespēju, sekojot Siguldas novada domei, izveidot profesionālu brigādi ar speciālu tehniku, kas varētu ne tikai pļaut latvāņus novadā, bet arī veikt citus līdzīgus darbus, piemēram, griezt krūmus, tīrīt piesnigušos ceļus no galvenajiem ceļiem līdz mājām un tamlīdzīgi, iekasējot par šo pakalpojumu attiecīgu samaksu. Saprotu, ka šāda tehnika nav lēta un katram novadam nav šādu līdzekļu, taču novadā šādas tehnikas vienības (tehnika plus cilvēki) izveidošana būtu ieguvums.”
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis komentē: “Domāju, ka īpaša brigāde nav jāveido. Mēs runāsim ar pagastu pašvaldībām, jo pagastos ir tehnika gan kravu pārvadāšanai, gan tehnika pļaušanai, gan ceļu tīrīšanai. Ja pagasts ar šo tehniku appļauj teritorijas, tad varētu appļaut tās teritorijas, kur ir arī latvāņi. Protams, latvāņu platībās pļāvēji brauc iekšā, tā sakot, ar sakostiem zobiem, jo, pļaujot pļavas un tīrumus, kur aug latvāņi, un pēc tam kārtīgi neiztīrot pļāvēju, tajā paliek sēklas. Iebraucot otra kaimiņa tīrumā vai pļavā, var ievest arī latvāņus. Tāpēc gan uzņēmēji, gan lauksaimnieki uz latvāņu platībām raugās ļoti atturīgi. Tā jau nav, ka pagastos šīs platības neviens negrib pļaut.
Veidot brigādi, kas nodarbotos tikai ar latvāņu nopļaušanu, nav rentabli. Ko šī brigāde darīs tajā laikā, kad nebūs ko pļaut? Mūsuprāt, šis ierosinājums par brigādi, ir uzspēlēts teātris. Nav tā, ka novadā vai pagastā nebūtu neviena, kas gribētu sniegt šo pļaušanas pakalpojumu. Cilvēki vienkārši negrib to darīt. Tas ir tāpat kā frizieris, kurš ar nepatiku griež matus cilvēkam, kuram matos ir utis. Latvānis ir tāda pati invazīva suga, kuras apkarošana nevienam nepatīk. Teikt, ka nav tehnikas, nevar. Vēstules autors norāda, ka viņam ir nauda, ko samaksāt par pļaušanas pakalpojumu. Domāju, ja viņš ir gatavs maksāt, tad Tirzas pašvaldība nodrošinās, ka viņa minētajā īpašumā latvāņi tiks nopļauti. Ja cilvēks maksā, pašvaldība pagastā ziemā iztīra pat iekšpagalmu no sniega. Latvāņu pļaušanas laiks jau ir nokavēts, jo augs ir noziedējis un drīzumā izbirs tā sēklas.“
