Mums Latvijā ir pietiekami daudz ūdenskrātuvju, kur velcēšana kā makšķerēšanas veids ir iespējama, turklāt ļoti rezultatīva. Zinu daudzus copmaņus, kam velcēšana ir galvenais makšķerēšanas novirziens, un neko citu viņi tā īsti nemāk. Toties var palielīties ar izciliem līdaku, samu un zandartu lomiem.
Šis tas no inventāra
Pirmkārt, daudz kas atkarīgs no pamatinventāra. Tā ir aukla, makšķerkāts un spole.
Ir speciāli velcei domāti spiningi. Parasti to garumi ir no 1,80 līdz 2,40 metriem. Iegādāties garākus vai izmantot velcei nebūtu ieteicams, jo laiva nav krastmala. Šeit domugraudam „jo garāks, jo elastīgāks” nav pamatojuma. Ar īsāku kātu vieglāk paņemt zivi, kā arī manevrēt pa laivu.
Testi ir ļoti dažādi. Pat sasniedzot 300 gramus! Viss atkarīgs no makšķerkāta cietības testa. Vadmotīvi pašos pamatos ir ļoti vienkārši. Nav svarīgs testa pirmais cipars, bet otrajam nevajadzētu būt zemākam par skaitli 60. Labi būtu, ja, virzoties uz makšķeres spices galu, būtu pēc iespējas vairāk gredzenu. Tas palīdzēs vienmērīgāk noslogot kātu, arī caurlaides riņķi mazāk plēsīs auklu.
Pārsvarā izmanto pītās auklas. Tiesa, tās ir vismaz sešas reizes dārgākas par monofilajām, toties ļauj kāta galam zibenīgi reaģēt uz katru mazāko pieskārienu. Es, piemēram, nezinu, cik efektīvi var piecirst zivi ar monofilo auklu, ja tā atlaista aiz laivas 80 metru tālumā, bet tieši tik nepieciešams, velcējot seklos ezeros. Arī izturības ziņā pītā būs daudz reižu labāka, līdz ar to ļaus pietaupīt naudas maciņa biezumu, jo, kā zināms, labi vobleri nemaksā tikai pāris latu.
Spoles. Nu te ir nedaudz vieglāk. Galvenais, lai saietu virsū vismaz 100, bet vēl labāk, ja 150 metru auklas, un cena veikalā nebūtu zem 20 latiem. Tāpat auklas uztīšanas kasetei jābūt no metāla. Es ieteiktu izmantot spoles ar “baitraner” sistēmu.
Mūsu zemītē ir ļoti labas velcēšanas vietas: Burtnieks, Lubāns, Saukas ezers, Rāzna, Liepājas un Durbes ezers. Izcila vieta velcētājiem ir Alūksnes ezers. Tāpat veiksmīgi lomi ir Alaukstā un Kāla ezerā. Un nevar aizmirst Lielupi un Daugavu!
Labais palīgs – eholote
Ļoti labs palīgs velcētājam ir eholote. Būtībā bez šīs gudrās ierīces atrast sēkļus, kantis un ieraudzīt pašas zivis ir ļoti grūti. Attiecībā uz šo „aparātiņu” un to piedāvājuma klāstu, domas dalās, bet ir kāds grauds, ko sapratuši praktiski visi – jo dārgāka eholote, jo kvalitatīvāka un efektīvāka kā inventārs. Pirmais, kam, iegādājoties eholoti, vajadzētu pievērst uzmanību, ir tās cena un valodas iespējas. Attiecībā uz pēdējām – ja jums ir perfektas angļu vai vācu valodas zināšanas, tad problēmu nebūs. Bet, ja nav, ko tad? Versija, ka mājās ir kāds, kas mācēs pārtulkot un pastāstīt, kas un kā, ir pilnībā aizmirstama, jo pat latviskajās versijās “izkost” šos verķus nav iespējams ar pirmo reizi.
Otrkārt, cena. Silti ieteiktu nepirkt ierīci, kas cenā būtu zem 100 latiem. It kā prece ir vienāda, bet atšķirība milzīga. Protams, neapstrīdēšu arī versiju, ka makšķernieks spēj pielāgoties daudz kam. Es arī ar lazdas kātu, pieliekot tam vēl spoli un izlokot no drāts gredzenus, varētu itin veiksmīgi makšķerēt, taču prātā uzreiz nāk rokopera „Lāčplēsis”, kur Muktiņš dzied: „Nav vairs tie laiki, nav vairs tie laiki, nav vairs tie laiki…”. Pārsvarā pazīstamākās firmas Latvijā ir “Humminbird” (ar latvisko versiju jau iestrādātu ierīcē), “Lowrance”, “Garmin Fishfinder” un “Eagle”. Es, protams, nevaru pārzināt visā valstī populārākos modeļus, bet tiem man pazīstamiem makšķerniekiem, kas nodarbojas ar velcēšanu un kvokošanu, pārsvarā ir “Humminbird” vai “Eagle” eholotes. Pašam ir “Eagle Fishmark 320 Portable”. Tā var darboties kā no akumulatora, tā no bateriju elementiem. Esmu ļoti apmierināts.
Eholote kā tāda pilnībā nederīga būs seklajos ezeros. Tādos, kur dziļums nepārsniedz aptuveni divus metrus, efektivitāte līdzināsies nullei. Iemesls viens, un tas ir saistīts ar šīs ierīces raidītā stara platuma leņķi. Jūs jau varat iegādāties eholoti ar platāko leņķi, kāds iespējams. Cik zinu, tad senos laikos bija pat ar 180 grādu platu leņķi. Taču tad ražotāji laikam saprata, ka jēga no tik “plātīga” staru leņķa nav nekāda, un pašreiz esam palikuši pie 120 grādiem. Mans uzskats ir viennozīmīgs – jo šaurāks leņķis, jo reālāka zināšana par zivs atrašanās vietu, jo tādā gadījumā tā ir pietuvināta laivas apakšai. Savukārt 120 grādu leņķī, turklāt, ja zem tevis ir desmit metru dziļums, jēgas no eholotes nav pilnīgi nekādas. Tāpēc es ieteiktu ņemt to vidusmēru, un tas saistīts ar 60 grādiem. Iemesls vienkāršs – neviena no eholotēm nerāda, no kuras puses redzamības zonā iepeld zivs. Līdz ar to platajam uztveršanas leņķim ir pilnīga nulles vērtība, toties cena ir lielāka. Tas nu, manuprāt, būtu pats svarīgākais.
Uzmanība būtu jāpievērš arī ekrāna lielumam un dzidrumam. Tam, vai ekrāns ir krāsains vai melnbalts, atšķirība ir tikai latos. Protams, milzīgs pluss ir GPS klātbūtne, bet tādā gadījumā šī prece jau pavilksies uz 300 latiem, bet lētākos variantus es neieteiktu pirkt, jo problēma var rasties eholotes izšķirtspējā.
