Laikraksts “Dzirkstele” saņēma kādas lasītājas vēstuli. Vēstules autore interesējas, kā rīkoties, lai paplašinātu piemājas saimniecību, bet nav līdzekļu.
Laikraksts “Dzirkstele” saņēma kādas lasītājas vēstuli. Vēstules autore interesējas, kā rīkoties, lai paplašinātu piemājas saimniecību, bet nav līdzekļu.
Viņa raksta: “Man ir neliela piemājas saimniecība, ko gribētu paplašināt, bet šobrīd man nav pastāvīga darba, arī no bankas nav iespējams dabūt kredītu, jo nav ko ieķīlāt. Kā izlauzties no šī apburtā loka? Domāju, ka būtu daudz vairāk jauniešu, kas uzsāktu paši savu biznesu, ja vien būtu nauda, ar ko sākt. Vai tiešām nav izdomāts, kā uzsākt biznesu, ja neesi valsts nodarbināta persona? Es vēlos strādāt savā saimniecībā, bet nav cerību dabūt kredītu, lai iegādātos kaut vai mājlopus. Esmu vērsusies visās iespējamās bankās, bet visur ir viena atbilde, ka man nav pastāvīgas algas. Ir Eiropas Savienības atbalsti jau esošajiem uzņēmējiem un saimniecībām, bet ko darīt iesācējam?”
Labs padomdevējs ir lauksaimniecības konsultants
Ar vēstuli iepazīstināju Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes speciālistus. Pārvaldes Gulbenes sektora vecākā referente Marija Krēsliņa paskaidroja, ka jebkurai piemājas saimniecībai, kas veic kaut kāda veida saimniecisko darbību un Valsts ieņēmumu dienestā ir reģistrējusies kā nodokļu maksātāja, minētajā iestādē ir jāiesniedz deklarācija par saimniecisko darbību, šajā gadījumā par 2005.gadu. Ja piemājas saimniecība ir reģistrējusies un iesniegusi deklarācijas D3 formu, tā var startēt uz Eiropas Savienības atbalstu daļēju naturālo saimniecību pārstrukturizācijai.
“Minētajā programmā piemājas saimniecība piecus gadus var saņemt 1000 eiro gadā ar noteikumu, ka šo summu obligāti iegulda naturālās saimniecības attīstībā. Summa nav jāatmaksā. Šā atbalsta saņēmējiem jāievēro vēl viens nosacījums, ka trešajā saimniekošanas gadā piemājas saimniecībā ražošanas kāpinājumam jābūt 30 procentiem,” skaidro vecākā referente.
Ja konkrētā piemājas saimniecība nav reģistrējusies kā nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienestā, tad tas ir jādara, turklāt gada ieņēmumiem jābūt vismaz 703 latiem, no kuriem pusi veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības.
Vēstulē nav minēts, cik piemājas saimniecībā ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes, cik lopu. Ja ir kaut nedaudz zemes, tad jāsāk ražot lauksaimniecības produkcija, lai varētu saņemt atbalstu naturālās saimniecības pārstrukturizācijai. Arī par sakoptu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru ir iespējams saņemt tiešo maksājumu, kas var būt solis uz priekšu pakāpeniskai piemājas saimniecības attīstībai.
Vēstules autorei iesakām vērsties pie sava pagasta lauksaimniecības konsultanta, kas šajā gadījumā var būt labs padomdevējs, vai arī pie rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālistiem.
