Ja
meža veltes pirms lietošanas uzturā
gandrīz vienmēr tiek noskalotas zem tekoša ūdens, tad ar pašmāju
dārzā audzētu labumu mazgāšanu tiek grēkots biežāk. Kāpēc,
tikai mazgājot ogas, dārzeņus un zaļumus, iespējams pasargāt
sevi no inficēšanās ar diviem mūsu reģionā sastopamajiem
parazītiem – cērmēm un ehinokoku, skaidro infektoloģe Sniedze
Laivacuma, savukārt farmaceite
Līga Cīrule stāsta, kurām cilvēku grupām jābūt īpaši
piesardzīgām.
Parazītu
oliņas gaida īsto brīdi
Infektoloģe
Sniedze Laivacuma stāsta, ka parazīta dzīves cikls sākas, cērmju
oliņai nonākot augsnē, kur tā nobriest un sagaida brīdi, kad
līdz ar kādu augli vai dārzeni cilvēks oliņu pacels, apēdīs,
tā nonāks organismā, tur izšķilsies kāpuriņš, no kura izaugs
10-40 cm garais parazīts, kas lielākoties mitinās tievajā zarnā.
Ne vienmēr cērmju klātbūtni organismā ir tik vienkārši
diagnosticēt un parazīts var izraisīt simptomus, kas tikpat labi
var būt saistāmi ar citām slimībām – vēdera pūšanās,
reizēm sāpes, var būt gan šķidrāka vēdera izeja, gan
aizcietējumi, nelaba dūša, pastiprināts nogurums, nespēks,
reizēm – alerģiskas pazīmes, piemēram, ādas nieze. Samērā
reti, bet, ja parazīts, izejot savu dzīves ciklu, nonāk plaušās,
tad cērmju gadījumā simptoms var būt pat klepus, elpas trūkums.
“Lai pasargātos no inficēšanās, būtiski mazgāt gan lociņus,
gan dilles, gan ogas arī tad, ja šis dārza veltes augušas
piemājas dārziņā. Vienīgais izņēmums varētu būt tikai tādā
gadījumā, ja esi pārliecināts, ka mazdārziņā ir sekli
gruntsūdeņi un šeit nav nekādas iespējas līdz ar kanalizācijas
ūdeņiem nonākt cilvēka izkārnījumu daļiņām – tad par
inficēšanos ar cērmēm teorētiski raizēties nevajadzētu,”
saka infektoloģe.
Nevēlamā
meža velte –
ehinokoks
Lielākā
daļa parazītu, ar kuriem var inficēties šeit, Latvijā, nav
bīstami dzīvībai, bet tik un tā var sagādāt daudz nepatīkamu
pārsteigumu. Tieši tāds nevēlams “apakšīrnieks” ir
ehinokoks – parazīts, kas mīt plēsējdzīvnieku zarnu traktā un
kura oliņas var būt sastopamas jebkur dabā, kur plēsējdzīvnieki
pārvietojas, tātad jo īpaši nopietni jāattiecas pret meža ogu
un sēņu mazgāšanu.
“Ehinokoks ar asinīm sasniedz mērķorgānu,
visbiežāk – aknas, iekapsulējas, veido cistas, ko nereti
izmeklējumos notur par aknu audzēju, nenojaušot, ka tas ir
parazīts. Pēdējā laikā ik gadu pie mums ehinokokozi diagnosticē
vidēji 20 pacientiem, bet šī gada pirmajos mēnešos pie manis uz
konsultāciju katru mēnesi ir bijis kāds jauns ehinokokozes
pacients. Parasti parazītu konstatē nejauši – cilvēkam bijis
kāds iemesls, lai veiktu ultrasonogrāfiju, kuras laikā tiek
ieraudzīts arī savādais veidojums kādā orgānā, ko reizēm
jāizņem ķirurģiski, bet citreiz ārstē ar ilgstošu medikamentu
kursu.”
Īpaša piesardzība jāievēro cilvēkiem ar vājāku imūnsistēmu
“Īpašu
piesardzību un profilaktiskos pasākumus būtu jāievēro cilvēkiem
ar vājāku imūnsistēmu, kā arī grūtniecēm un vecāka
gadagājuma cilvēkiem, jo šīm grupām inficēšanās ar parazītiem
var izraisīt smagākus simptomus. Pie riska grupas pieskaitāmi arī
bērni, kuri spēlējas smilškastēs, jo tajās esošā augsne var
būt inficēta. Savukārt mājdzīvnieku īpašnieki nedrīkst
aizmirst par dzīvnieku regulāru attārpošanu, šo procedūru
veicot vismaz reizi gadā,” brīdina farmaceite Līga Cīrule.
Ārsta
padomi tavai drošībai
Ja
ogas tiek vārītas
ievārījumā, termiskas apstrādes procesā parazītu oliņas ies
bojā. 30 minūtes produktu karsējot vai vārot, neviens
dzīvotspējīgs mikroorganisms nesaglabājas.
Nožogota
dārza
teritorija varētu būt risinājums tam, kā mazināt iespēju, ka
šeit ieklīst kāds dzīvnieks, kas pārnēsā ehinokoka oliņu.
Tomēr dubultai drošībai ogu un dārzeņu noskalošana pirms
lietošanas noteikti par sliktu nenāks.
Ēdot
sēnes, risks inficēties ar ehinokoku ir neliels, jo sēnes
lielākoties uzturā patērējam termiski apstrādātā veidā.
Ja
ogas lasi no krūmiem
vai ēd augļus, kas plūkti no koka un nav nokrituši zemē,
inficēšanās risks ar parazītiem nepastāv. Jo tuvāk augsnei aug
dārza vai meža veltes, jo risks lielāks.
Lai
izvairītos
no inficēšanās ar ehinokoku, neļauj mājdzīvniekam laizīt sev
seju, muti, sevišķi tad, ja dzīvnieks drīkst brīvi pārvietoties,
nedzīvo tikai mājās apstākļos.
