Mūsu sirdij nav brīvdienu – tā sitas aptuveni 100 000
reižu dienā. Par sirds veselību jārūpējas ļoti atbildīgi, jo
īpaši iestājoties karstam un pat tveicīgam laikam, kad slodze
sirdij vairākas reizes palielinās. Palielinoties gaisa
temperatūrai, paātrinās sirdsdarbība, paplašinās asinsvadi,
pazeminās asinsspiediens, kas jo īpaši bīstami ir bērniem,
senioriem un cilvēkiem, kuriem jau konstatētas sirdskaites. Par to,
kā saglabāt veselu sirdi gan ikdienā, gan karstā laikā un kam
nepieciešams pievērst uzmanību dažādos vecuma posmos, stāsta farmaceite Zane Melberga.Statistika rāda, ka pasaulē sirds veselība kopumā netiek
uztverta tik nopietni, kā ārsti to vēlētos, un tieši tāpēc tam
bieži vien ir ļoti nopietnas sekas. Arī Slimību profilakses un
kontroles centra (SPKC) provizoriskā statistika liecina, ka 2020.
gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā pusē gadījumu iedzīvotāju
mirstības cēlonis bija saistīts ar asinsrites sistēmas slimībām.
Kas jāņem vērā visām vecuma grupām?
Sirds veselība ir ilgtermiņa darbs, kam nelīdzēs ātrs
medikamentu kurss, lai veiktu uzlabojumus – nerūpējoties par
savas sirds veselību jaunībā un pusmūža gados, būs jārēķinās
ar veselības problēmām vecumdienās. Sirds slimību attīstību
ietekmē dzīvesveids un ikdienas ieradumi – neveselīgs uzturs,
nepietiekams miegs, kaitīgi ieradumi, stress, nepietiekamas fiziskās
aktivitātes un citi faktori. Tāpat jāpievērš uzmanība
iedzimtībai un citām saslimšanām, kas var ietekmēt sirds
veselību. Ja par savas sirds veselību māc bažas vai arī pamani
pirmos simptomus – galvassāpes, reiboņus, sāpes krūtīs –
nepieciešams doties pie ārsta, jo, tikai savlaicīgi uzsākot
ārstēšanu, iespējams novērst nopietnas sekas.
Ļoti liela nozīme ir ikdienas uzturam. Dienā vajadzētu uzņemt
vismaz 200 gramu dārzeņu un augļu, samazināt gaļas patēriņu,
nelietot uzturā treknus piena produktus, sāļus ēdienus, bet tā
vietā uzņemt labos taukus. Aptuveni divas reizes nedēļā
ēdienkartē nepieciešams iekļaut zivis, lietot olīveļļu,
pilngraudu produktus, kā arī riekstus – aptuveni 30 gramus dienā.
Noteikti jāatsakās no saldiem, gāzētiem dzērieniem, kuros ir
liels daudzums cukura, kā arī alkohola. Sākoties karstākam
laikam, nepieciešams palielināt arī ikdienā uzņemtā ūdens
daudzumu. Pieaugušajiem nepieciešams uzņemt vismaz 2 litrus ūdens
dienā, bērniem no 7 gadu vecuma – vismaz 1,5 litrus.
Karstā laikā vecākiem nepieciešams veikt preventīvas
darbības, lai pasargātu bērnus no pārkaršanas un tās iespējamām
sekām. Bērniem dodoties ārpus mājas, jālieto saules
aizsargkrēms, jāvelk cepure, lakats, kā arī jāizvairās no
tumšas krāsas apģērba, jo tas saulē ātrāk sakarst.
Nepieciešams sekot līdzi arī bērna ikdienā uzņemtajam ūdens
daudzumam. To iespējams veicināt, iegādājoties personalizētu
ūdens pudeli, ko bērnam patiktu izmantot ikdienā. Savukārt
mazuļus ieteicams vest pastaigās rīta agrajās stundās, neatstāt
nepieskatītus ratos un automašīnā, un atcerēties, ka tajā ir
par pāris grādiem karstāks.
Gadījumos, kad karstuma dēļ pašsajūta pasliktinās un jūtamas
sāpes sirds apvidū, pieaugušajiem ieteicams zem mēles palikt
validolu, ko var iegādāties aptiekā, iepriekš konsultējoties ar
farmaceitu. Validolā ir mentols, kas iedarbojas uz aukstuma
receptoriem mutē, paplašinot sirds asinsvadus un veicina sirds
apgādi ar skābekli. Reizēm var palīdzēt arī piparmētru tēja
vai piparmētru konfektes, kas uz cilvēka organismu var iedarboties
līdzīgi.
Vismaz reizi gadā nepieciešams nodot analīzes, lai pārbaudītu
cukura un holesterīna līmeni asinīs. Vismaz reizi ceturksnī
nepieciešams veikt asinsspiediena mērīšanu, lai savlaicīgi
konstatētu iespējamus infarkta un insulta riskus.
Lai ikdienā parūpētos par sirds un asinsvadu sistēmas normālu
darbību, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu,
ieteicams lietot B grupas vitamīnus, kas papildus uzlabos arī
gremošanas orgānu, nervu un endokrīnās sistēmas darbību. Īpaši
vērtīga veselībai arī zivju eļļa – tā satur A, D un E
vitamīnus, taču vislielāko vērtību zivju eļļai piešķir tajā
atrodamās Omega-3 nepiesātinātās taukskābes.
Bērni vecumā līdz 18 gadiem
Par sirds veselību nepieciešams rūpēties jau no bērnības,
tādēļ vecākiem jānodrošina, lai bērni jau pirmsskolas vecumā
ir pietiekami fiziski nodarbināti un uzturā lietotu veselīgu
pārtiku. Savukārt pirms bērns uzsāk augstas intensitātes sporta
nodarbības, vecākiem nepieciešams nodrošināt elementāras
veselības pārbaudes, lai noskaidrotu, vai bērnam izraudzītās
nodarbības nekaitēs paša veselībai. Sākoties pusaudžu vecumam,
bērni ļoti strauji aug un attīstās, tāpēc vecākiem
nepieciešams ieklausīties bērnu sacītajā par pašsajūtu,
sūdzībām un neuztvert tās par kaprīzēm. Piemēram, ja bērns
naktīs guļ pietiekami daudz, taču dienas laikā jūtams pastāvīgs
nogurums un bezspēks – nepieciešams apmeklēt ārstu, jo viens no
noguruma cēloņiem var būt sirds problēmas. Lai apgādātu ķermeni
ar pietiekami daudz skābekļa, sirds darbojas pastiprinātā režīmā,
kā rezultātā ķermenis nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Lai
noskaidrotu vai satraukumam ir pamats, nepieciešams pievērst
uzmanību citiem iespējamiem simptomiem un vērsties pie ģimenes
ārsta, lai veiktu nepieciešamās veselības pārbaudes.
Vecumā no 18-35 gadiem
Neskatoties uz to, ka 18-35 gadu vecumā sirds slimību risks ir
zems, ieteicams vismaz reizi gadā pārbaudīt asinsspiedienu un
holesterīna līmeni, lai izvērtētu saslimšanas potenciālo risku
nākotnē. Jo īpaši piesardzīgiem jābūt tiem, kuriem ģimenē
jau bijuši insulta un sirds saslimšanas gadījumi. Šajā vecumā
arī īpaši nepieciešams sekot līdzi liekajam svaram, jo tas ir
nozīmīgs koronārās sirds slimības, sirds kambaru disfunkcijas,
hroniskas sirds mazspējas, insulta, aritmiju, kā arī cukura
diabēta attīstības riska faktors. To, vai ir palielināts ķermeņa
svars, var noteikt, aprēķinot ķermeņa masas indeksu (ĶMI),
izmantojiet sekojošu formulu: ĶMI = svars (kg) / augums (m2). Ja
skaitlis, ko iegūst, jeb indekss ir 18,5 – 24,99, tad ir normāla
ķermeņa masa. Ja 25 – 29,99, tad ir lieka ķermeņa masa. Ja virs
30 – tev ir aptaukošanās, kas ļoti nopietni apdraud sirds
veselību un dzīvību. Svarīgi ir izmērīt arī vidukļa
apkārtmēru. Palielināts vidukļa apkārtmērs sievietēm ir virs
80 cm, bet vīriešiem – virs 94 cm.
Vecumā no 35-50 gadiem
Tieši neveselīga dzīvesveida dēļ sirds slimības var
attīstīties agrāk, un jau tagad statistikas dati rāda, ka sirds
un asinsvadu slimības tiek konstatētas aizvien jaunākiem
cilvēkiem. Šajā vecuma grupā esošajiem ir svarīgi zināt savu
asinsspiedienu, cukura līmeni un holesterīna līmeni. Jo īpaši
par savu veselību nepieciešams domāt cilvēkiem, kuriem ir sēdošs
darbs, ikdienā nav pietiekami daudz fizisko atktivitāšu, regulāri
pārvietojas ar automašīnu un ir pakļauti stresam, maz guļ.
Ieteicams vismaz 30 minūtes dienā pavadīt aktīvā kustībā –
pastaigāties, skriet, vingrot vai peldēt, atkarībā no fiziskās
sagatavotības. Sirdij par labu nāks arī sabalansēts uzturs,
pienācīga atpūta, veselīgs miegs, kaitīgo ieradumu atmešana.
Vecumā no 50 gadiem un vairāk
Šajā vecumā jo īpaši jāpievērš pastiprināta uzmanība
simptomiem, kas var liecināt par sirds problēmām – ja regulāri
ir galvassāpes, reiboņi, sāpes krūtīs – tas viss var liecināt
par sirds problēmām. Arī tad, ja visi šie simptomi parādās pēc
fiziskas slodzes, būtu jāvēršas pie ārsta. Ja cilvēks jau
ilgāku laiku jūt nogurumu un vairs nevar izdarīt to, ko varēja
agrāk, nepieciešams apmeklēt ārstu. Kopumā šajā vecumā
vairums cilvēku jau zina, kad un kādas zāles nepieciešams lietot
ikdienā. Nereti gados vecāki cilvēki, var aizmirst iedzert sev
ikdienā tik ļoti nepieciešamos medikamentus, kas nepieciešami
viņu sirds veselībai, tāpēc pašiem vai radiniekiem nepieciešams
parūpēties par īpašiem atgādinājumiem vai speciāla trauka ar
nodalījumiem iegādi, lai vieglāk sekotu līdzi izdzerto zāļu
daudzumam ikdienā.
