No
nākamā gada 1. janvāra
vakcinācijas kalendārā tiks iekļauta jauna valsts apmaksāta
vakcīna – pote pret rotavīrusu zīdaiņiem divu mēnešu vecumā,
kā
arī
divas potes pret vējbakām pašreizējās
vienas
potes vietā,
paredz
valdības pieņemtie grozījumi Vakcinācijas noteikumos.
Izmaiņas
vakcinācijas kalendārā nozīmē arī to, ka ģimenes ārstiem būs
jāveic plaša vecāku informēšana par jauno vakcināciju
sniegtajiem ieguvumiem,
lai valsts ieguldītie līdzekļi nestu rezultātus.
Diemžēl
patlaban ārsti ne vienmēr
vecākiem
par vakcināciju sniedz pietiekamu informāciju, liecina
Māmiņu
kluba
veiktā vecāku aptauja.
Trešdaļai
vecāku vakcināciju nemaz nepiedāvā
Pērn
ar rotavīrusu Latvijā saslima 2874 cilvēki, no tiem vairāk nekā
puse bija bērni vecumā no sešām nedēļām līdz 24 mēnešiem –
kopā 1934 bērni, liecina Slimību profilakses
un kontroles centra dati.
Jāatzīmē,
ka vakcīna pret rotavīrusu Latvijas valsts imunizācijas kalendārā
tika iekļauta jau 2010.gadā un visu laiku kalendārā arī bija
palikusi.
Novirzes no kalendāra tika pieļautas
saistībā
ar vakcīnas apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem
– līdzekļu
trūkuma dēļ pilnīga vakcīnas apmaksa tika atlikta līdz
2014.gada 1.janvārim. Zināms kompromiss tika panākts, kad
no
2012.gada septembra valsts sāka kompensēt 50% no vakcīnas cenas.
Tomēr
daudzi vecāki joprojām par
iespēju
vakcinēties pret rotavīrusu
nav
informēti un arī ģimenes ārsti ne vienmēr vecākus par to
informē,
liecina Māmiņu
kluba
jūlijā veiktā aptauja.
Tā
rāda, ka aptuveni trešdaļai aptaujāto vecāku ģimenes ārsts
nemaz nav piedāvājis veikt vakcināciju pret rotavīrusu. 11%
vecāku ir atzinuši, ka patlaban viņu rīcībā ir pārāk maz
informācijas, lai lemtu par bērnu vakcināciju pret šo infekciju.
Savukārt 5% aptaujāto vecāku atzīst, ka vakcināciju pret
rotavīrusu ir vienkārši nokavējuši – lai imunizācija būtu
efektīva, vakcināciju pret rotavīrusu ir svarīgi veikt tieši
bērna pirmajos dzīves mēnešos. Aptuveni piektā daļa vecāku jeb
19% no vakcinācijas atturējis fakts, ka par šo vakcīnu pagaidām
ir jāmaksā 50% no tās cenas. Tikai 23% aptaujāto vecāku no
rotavīrusa vakcīnas ir atteikušies,
jo uzskata šādu
poti par nevajadzīgu.
„Vēlos
atgādināt, ka valsts imunizācijas kalendārs ir Ministru kabineta
noteikumu sastāvdaļa. Šīs un citu vakcīnu iekļaušana
vakcinācijas kalendārā jau norāda uz šo vakcīnu nozīmīgumu,
lai mazinātu konkrētas infekcijas izplatību.
Tādēļ
skaidrojumi par tām ir obligāts ārstu un speciālistu pienākums.
Neapšaubāmi,
arī paša ārsta zināšanām par vakcīnām ir jābūt pilnvērtīgām
un mūsdienīgām,” uzsver Dace Zavadska, bērnu infektologs Bērnu
klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikā,
docente RSU Pediatrijas katedrā.
Specifiskā
profilakse rotavīrusa infekcijas gadījumā ietver tikai
vakcināciju, kā rezultātā pacients tiek pasargāts no vidēji
smagas un smagas saslimšanas. Tas nozīmē, ka, sastopoties ar
rotavīrusu, bērns un vecāki to vai nu nepamanīs nemaz, vai tiks
cauri ar viegliem, nenozīmīgiem simptomiem. Vakcinācija noteikti
samazina hospitalizācijas risku, no tā izrietošos medicīniskos un
sadzīviskos sarežģījumus, kā arī globāli samazina saslimstību
un mirstību, turklāt mazina slimības radīto sociāli ekonomisko
slogu, skaidro
D.Zavadska.
Kā
norāda Veselības ministrija, rotavīrusu infekcija uzskatāma par
tipisku bērna vecuma zarnu infekciju, kas ir ļoti lipīga, tāpēc
tās izplatību ir grūti
kontrolēt
un vakcinācija tiek uzskatīta par vienīgo kontroles mehānismu.
Veselības
ministrija aprēķinājusi, ka Latvijas gadījumā, veicot
jaundzimušo vakcināciju pret
rotavīrusu,
divu gadu laikā bērnu no viena līdz divu gadu vecuma vidū tiek
novērsti
11
376 rotavīrusa infekcijas gadījumi, 1142 ar infekciju saistītas
stacionēšanas
gadījumi
un aptuveni viens nāves gadījums.
Trūkst
informācijas arī par pneimokoku vakcīnu
Māmiņu
kluba
aptauja liecina, ka vecāki nav pietiekami labi informēti arī par
vakcināciju pret pneimokoka infekciju, kas Latvijā imunizācijas
kalendārā
ir
iekļauta jau
no
2010. gada 1.janvāra. Aptuveni piektā daļa aptaujāto vecāku jeb
21% atzinuši, ka atteikušies no vakcinācijas nepietiekamās
informācijas dēļ. Savukārt 19% aptaujāto vecāku ārsts
vakcināciju pret šo infekciju nemaz nav piedāvājis veikt.
Pneimokoks
izraisa daudz un dažādas saslimšanas bērniem, kas
jaunāki
par 5 gadiem, piemēram, meningītu, asins infekcijas un vidusauss
iekaisumus. Sevišķi bīstamas pneimokoku infekcijas ir zīdaiņiem
un bērniem līdz 2 gadu vecumam. Turklāt daļa no šiem sabiedrībā
cirkulējošajiem pneimokokiem ir nejūtīgi pret daudzām
antibiotikām, līdz ar to saslimstot uzsāktā terapija var būt
neveiksmīga un tā vēl jo vairāk tiek apdraudēta mazā pacienta
veselība. Savukārt vakcinācija pret pneimokoku izraisītām
infekcijām
būtiski mazina nepieciešamību bērna dzīves laikā ārstēšanā
lietot antibiotikas, jo bērns ar šīm slimībām vienkārši
neslimos.
Vējbakām
biežāk smagas komplikācijas
Otra
pote pret vējbakām bērnu vakcinācijas kalendārā tiks iekļauta,
jo
pēdējos
gados novērots saslimšanas pieaugums vecāku bērnu vidū, kas
liecina par
infekcijas
“novecošanos”, kā arī saslimšanas pieaugums pret
vējbakām vakcinēto bērnu vidū, skaidro Veselības ministrija.
Tikmēr
Māmiņu
kluba
aptauja
liecina, ka
vecāki pietiekami neizmanto valsts apmaksāto pirmo vējbaku poti –
36%
aptaujāto atzīst, ka atteikušies no vakcinācijas, jo uzskata, ka
labāk vējbakas ir izslimot. Savukārt 8% atzīst, ka ārsts bērnam
nemaz nav piedāvājis vakcīnu pret šo infekciju, bet 4% trūkst
informācijas par šo vakcīnu.
Ja
līdz šim vējbakas bija ļoti plaši izplatītas un daudzi tās
izslimoja vieglā formā, pēdējos gados ir vērojama smagas gaitas
vējbaku infekcijas norises pieaugums, kā arī vējbaku izraisīto
komplikāciju pieaugums, stāsta D.Zavadska. Daudzās Eiropas
valstīs, ASV jau pirms
ilgāka laika ir uzsākta vakcinācija pret vējbakām, jo paredzams,
ka vējbaku vīrusa cirkulācija sabiedrībā samazināsies, līdz ar
to ne visiem būs iespēja izslimot vējbakas bērnībā, kad
infekcijas norise iespējama vieglā formā.
Lai
nodrošinātu ilgstošu aizsardzību pret vējbakām, ir nepieciešama
otrā vakcīnas deva, vēlams,
līdz 8 gadu vecumam. Latvijas valsts imunizācijas kalendārā
vējbaku vakcīnas otrā deva paredzēta 7 gadu vecumā, stāsta
D.Zavadska.
Nepieciešama
plašāka informēšana
Veselības
ministrijas izstrādātais un valdības apstiprinātais Imunizācijas
plāns 2012.–2014.gadam paredz ar skaidrojošas kampaņas palīdzību
panākt, lai pret infekcijām būtu vakcinēti vismaz 95% Latvijas
iedzīvotāju.
Kaut
gan ministrijas plānos ir paaugstināt iedzīvotāju informētību
par imunizācijas nozīmi, drošību un efektivitāti, īpašu
uzmanību veltot topošo vecāku izglītošanai, acīmredzot darbs
informācijas jomā līdz šim tomēr nav bijis pietiekams un
jāturpina aktīvāk.
D.Zavadska
vecākiem atgādina senu teicienu – nelaime nenāk brēkdama. „Mēs
nezinām, kuram no mazajiem pacientiem,
slimojot ar infekcijām, klāsies viegli un kuram
ne. Sabiedrībā
diemžēl
vai paldies Dievam
nav redzami
smago infekcijas slimību norises gadījumi ar komplikācijām un
lieliem kreņķiem. Tādēļ, iespējams, rodas maldinošs iespaids,
ka tādas lietas vispār nenotiek. Tomēr tā nav!
Mūsu
visu pienākums ir pasargāt
savus bērnus
no iespējamām briesmām un slimībām, un
ar vakcīnu
palīdzību tas ir vienkārši izdarāms,” saka ārste-infektoloģe.
Ja
vecākiem
ir
nepieciešama
sīkāka informācija par vakcināciju,
D.Zavadska aicina
runāt ar ģimenes ārstiem vai citiem veselības aprūpes
speciālistiem,
kas šo
jomu pārzina un var atbildēt uz visiem neskaidrajiem jautājumiem.
