Lai
saudzētu savu veselību, karstajās dienās Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi iesaka būt
piesardzīgiem. Pēc iespējas mazāk dienas vidū vajadzētu
uzturēties tiešajos saules staros, jāuzņem pietiekamā daudzumā
šķidrums, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kā arī jāparūpējas
par bērniem un sirmgalvjiem.
Šajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu gulšņāt
pludmalē, dienas vidū rušināties dārzā vai ilgstoši veikt
fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai
sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā (no
plkst. 11 līdz 15).
Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem
ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir
raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā,
valkātu cepuri vai lakatiņu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt
mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni
var pārkarst arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās,
kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos.
Jāņem vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt
hronisku slimību norises gaitu, tāpēc ar ģimenes ārstu
jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību.
Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds
asinsvadu slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta
norādījumi par medikamentu lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās
dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un
paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu telpu
pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu
šķidruma daudzuma uzņemšanu.
Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti
pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski
ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību.
Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi
vēdinātās telpās, kā arī ir jādzer pietiekamā daudzumā
ūdens.
Jāņem vērā, ka nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs
slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka
veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu
un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Karstā laikā mediķi iesaka rīkoties šādi:
-
Uzņemiet šķidrumu vairāk nekā parasti, padzerieties vēl
pirms parādās slāpes. Ieteicams pamīšus lietot vēsu ūdeni ar
augļu sulu vai minerālūdeni. Nelietojiet alkoholu, stipru kafiju
un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa
atūdeņošanos. -
Plānojiet savu dienu tā, lai varētu izvairīties no
karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās
telpās. Ja iespējams, neuzturieties ilgstoši atklātā saulē. -
Ja Jums tomēr jādodas ārā, valkājiet cepuri un gaišas,
vieglas, elpojošas drēbes. Paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu
ūdens, kā arī lietojiet saules aizsargkrēmu. -
Pilsētās uz ielas turieties vairāk ēnas pusē, meklējiet
atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar
kondicionēšanas iekārtām. Dabā – ik pa brīdim atvelciet elpu
ēnā zem koka. -
Lai atvēsinātos, vairākas reizes dienā ejiet vēsā dušā,
vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli. -
Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis
cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!
Palīdzības sniegšana pārkaršanas gadījumā:
-
novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;
-
atģērb cietušo;
-
mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;
-
dot dzert vēsu ūdeni;
-
vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu;
-
ja nepieciešams, izsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Ja karstajā laikā rodas veselības problēmas, konsultējaties
ar savu ģimenes ārstu vai, iepriekš sazinoties telefoniski,
vērsies pie dežūrārsta,
dodies uz steidzamās
medicīniskās palīdzības punktu. Vakaros (17.00 –
08.00) un brīvdienās (visu diennakti) mediķa padomu saņemsi,
zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Bet, ja veselības stāvoklis strauji pasliktinās un parādās
ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša
ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums –
nekavējoties palīdzību meklē slimnīcu uzņemšanas nodaļā vai
zvani 113.
