Vecāku pienākums ir audzināt bērnu pēc vislabākās sirdsapziņas, iemācīt tam pastāvību, mērķtiecību un palīdzēt iekļauties sabiedrībā, Ja vecāku audzināšana nedod cerētos rezultātus, piemēram, bērns ir niķīgs, raudulīgs vai agresīvs, par to nav jākaunas, bet gan jāvaicā pēc padoma.
Bērns iepazīst un apgūst pasauli jau no mazotnes
Sabiedrībā valda nepareizs uzskats, ka bērns sāk mācīties tikai uzsākot skolas gaitas. Taču zināšanas tiek apgūtas krietni agrāk – jau no pirmajiem dzīvas gadiem, iepazīstot lietas, ko pieaugušie vairs nepamana – dīvānu, grīdu, apģērbu, grāmatu, u.c. Vēl līdz skolai mazulis ir ieguvis tik daudz informācijas, cik iespējams vairs neiegūs nekad savā dzīvē. Vecākiem būtiski atcerēties, ka zināšanas bērnam ir jāsniedz tādā tempā, kādā viņš tās spēj apgūt. Katrs bērns ir atšķirīgs un tikpat atšķirīgam jābūt arī mācību apjomam. Taču nereti vecāki savus bērnus mīl tik ļoti un vēl viņiem lielus panākumus dzīvē, ka mazuļi tiek pārāk noslogoti. Tā skrienot pēc panākumiem un vecāku vēlmju piepildījumu, bērnos zūd dzīvesprieks.
Bērna nākotne un „pareiza audzināšana”
Pareiza audzināšana padara bērnu inteliģentu – māca patstāvīgi iegūt nepieciešamās zināšanas, pielietot tās savās interesēs un priecāties par dzīvi. Saprātīga audzināšana vai tās trūkums, ietekmēs to, kādu ceļu bērns izvēlēsies dzīves laikā un kādas būs viņa vērtības. Bērna audzināšanā nedrīkst pielietot pēriena vai kliegšanas metodes. Saņemot šādu soda veidu bērns sāk uztraukties, viņa rodas bailes, kas savukārt kavē bērna domāšanu un attīstību.
