Saaukstēšanās
vasarā! Kāpēc tā rodas?
Tradicionāli ar saaukstēšanās sezonu saistās gada aukstie
mēneši, sākot ar drēgno rudeni. Tomēr bieži vien saaukstēšanās
un vīrusi mūs pārsteidz nesagatavotus arī siltajās vasaras
dienās un pat esot siltos kūrortos. Kāpēc tā un ko darīt, lai
no tā izvairītos? Stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un
farmaceite Zanda Ozoliņa.
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka, lai arī vasarā ar
saaukstēšanos slimo salīdzinoši mazāk pacientu, nekā gada
aukstajos mēnešos, tomēr bieži ir gadījumi, kad pacienti
saaukstējas arī vasarā. To visbiežāk sekmē straujās
temperatūras svārstības, kam vasarā mēdzam būt vairāk
pakļauti. Piemēram, vasarā meklējot veldzi no karstuma, ir
patīkami ieiet kādā vēsākā vietā (telpā ar ieslēgtu
kondicionieri, nopeldēties aukstā ūdenī), taču tieši pārmērīgas
temperatūras svārstības provocē vīrusu attīstību.
Riska faktori
Saaukstēšanos ierosina vīrusi, kas pārsvarā izplatās
gaisa-pilienu ceļā, skaidro ārste. Vasarā vīrusu izplatība ir
mazāka, jo cilvēki vairāk uzturas brīvā dabā, bērniem ir
vasaras brīvlaiks, līdz ar to cilvēki mazāk uzturas telpās.
Tomēr vienlaikus saaukstēšanos veicina krasas temperatūras
svārstības – organismam ir liela slodze pielāgoties jaunai
temperatūrai īsā laikā. Tā piemēram, saaukstēšanos var
izraisīt uzturēšanās mašīnās vai telpās, kur darbojas gaisa
kondicionētājs, jo gaisa kondicionētāji strauji atdzesē ķermeni,
kā arī sausina gaisu, padarot sausāku arī elpceļu gļotādu.
Tādēļ organisms kļūst uzņēmīgāks pret dažādām slimībām.
Turklāt gan vasarā, gan ziemā ar saaukstēšanos biežāk slimo
bērni, īpaši līdz pirmsskolas vecumu, kas saistīts ar imūnās
sistēmas pakāpenisku nobriešanu.
Kā izvairīties no saaukstēšanās vasaras laikā?
-
Vēlams ilgstoši neuzturēties vietās, kur ir tieša gaisa
plūsma no gaisa kondicionētāja. -
Dodoties peldēt, pakāpeniski pieradināt ķermeni pie
temperatūras svārstībām. -
Sakarsušam nelietot ledaini aukstus dzērienus.
-
Ievērot imunitātes stiprināšanas pasākumus (tie visu
gadu ir vienādi) – pietiekami jāizguļas, jāēd veselīgi,
jādzer vismaz 2 l ūdens dienā un jānodarbojas ar fiziskām
aktivitātēm. -
Var veikt arī pakāpenisku ķermeņa norūdīšanu visas
sezonas garumā. -
Arī vasarā nedrīkst aizmirst par D vitamīna lietošanu
katram vecumam atbilstošās profilaktiskās devās.
Ja tomēr gadījies saaukstēties….
Slimojot aukstā laikā, cenšamies siltāk sasegties un
apģērbties… Taču ko darīt vasarā? Ārste stāsta, ka
saslimšanas gadījumā ārstēšana parasti ir simptomātiska.
Noteikti jālieto šķidrums, vēlams dzert ūdeni vai nesaldinātas
tējas. Ja temperatūra ir virs 38,5 grādiem, vēlams lietot
temperatūru mazinošus līdzekļus. Parasti, kad temperatūra kāpj,
pacientam salst, tāpēc, ja temperatūra nav virs 38,5 grādiem, nav
obligāti jāmēģina tā pazemināt, jo temperatūras
paaugstināšanās ir veids, kā organisms cenšas uzveikt
saslimšanu. Ja ir karsti, temperatūru var pazemināt, liekot vēsas
kompreses.
Farmaceita padoms
Farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – gada siltajā sezonā ir
svarīgi nesajaukt alerģijas simptomus ar saaukstēšanos. Kā
atšķirt? Alerģija parasti ilgst no diviem līdz trim mēnešiem,
bet saaukstēšanās simptomi izpaužas līdz desmit dienām.
Viens no galvenajiem veselības priekšnoteikumiem arī vasarā ir
imunitātes stiprināšana. To var darīt, lietojot uzturā daudz
augļu un dārzeņu, atrodoties svaigā gaisā un uzņemot D vitamīna
dienas devu. Karstā vasaras dienā var arī sevi palutināt ar kādu
augļu smūtiju, kas ir lielisks vitamīnu avots. Jāatceras, ka
vitamīna A un C lietošana gan lokāli (uz ādas), gan arī uztura
bagātinātāju veidā var radīt fotosesibilizāciju jeb
paaugstinātu ādas reakciju uz saules stariem, tāpēc ieteicams
papildus lietot saules aizsargkrēmus ar SPF 30 vai 50.
Vispārēju simptomu mazināšanai, piemēram, tekošs deguns,
neliela temperatūra, kņudoņa kaklā un klepus, var lietot
kombinētos pretsaaukstēšanās līdzekļus, bet jāatceras, ka šie
medikamenti neārstē, tie tikai atvieglo simptomus. Ja ir tikai
kakla sāpes vai iesnas, ieteicami lokāli lietojamie medikamenti –
kakla sāpju gadījumā sūkājamās tabletes vai aerosols ar
antiseptisku un antibakteriālu darbību. Degunam, ja simptomi ir
traucējoši, var lietot aerosolu, kas mazina tūsku un deguna
tecēšanu. To lietošanas laiks ir no piecām līdz septiņām
dienām. Klepu kā simptomu vasarā novēro reti, bet, ja tomēr tas
ir, ieteicams lietot daudz šķidruma un kādu sīrupu vai citu
līdzekli, lai to mīkstinātu.
