Lasītāji ir
rosinājuši “Dzirksteli” uzrakstīt par bērnu drošību mājās,
par to, kā maksimāli izvairīties no negadījumiem.
Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra
vadītāja vietniece Sniedze
Bračka norāda, ka Vidzemes reģionā kopumā katru
dienu neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi saņem vidēji
trīs līdz sešus izsaukumus, kad cietis ir kāds bērns.
“Tas nav
dramatisks skaitlis, arī negadījumu ar ļoti traģiskām sekām ir
maz,” saka S.Bračka.
Viņa stāsta, ka mazi
bērni visbiežāk cieš no tā, ka uzlej sev virsū karstu šķidrumu
– tēju vai kafiju. Vecākiem ir jāparedz solis uz priekšu un
jāatceras, ka mirklī, kad bērns jau sāk celties kājās, kā arī
divu un trīs gadu vecumā viņš var brīdī, kamēr pieaugušais ir
aizgriezies, piekļūt klāt krūzei, kurā ir karsta tēja vai
kafija un uzliet sev to virsū, gūstot apdegumus. Mediķi atgādina,
ka pieaugušo modrība, piesardzība un zināšanas ir vienīgais,
kas var pasargāt bērnus no sāpēm un ciešanām, ko rada karstuma
ietekme. Pieaugušajiem jāprot pamanīt bīstamas situācijas, vēl
pirms nelaime notikusi.
Otrā vietā ir
medikamentu – tablešu un arī šķidrumu – apēšana un
iedzeršana. S.Bračka atgādina, ka tie ir jānovieto bērniem
nepieejamā vietā. Ir gadījumi, kad mazi bērni gūst ķīmiskos
apdegumus tiekot klāt pie sadzīves ķīmijas, to iedzerot un
norijot. Salīdzinošo retāk ir strāvas traumas, kuras bērns var
gūt, tiekot klāt pie elektrības rozetēm.
Lielākiem bērniem,
proti, vecumā no 5 līdz 8 gadiem, raksturīgi neveiksmīgi
kritieni, kuru rezultātā ir sasitumi un lūzumi. Visbiežāk tos
gūst, braucot ar velosipēdu vai šūpojoties šūpolēs.
“Vasarā
pārgalvīga šūpošanas bērniem arī ir topā, savukārt ar
riteņiem ir gadījies, ka bērns krīt pāri stūrei, tā gūstot
smagu galvas traumu,” stāsta S.Bračka.
