“Vienotība” pagājušajās pašvaldību vēlēšanās saņēma lielu vēlētāju uzticību avansā, kuru diemžēl neattaisnoja. Balsojot par “Vienotību”, cilvēki balsoja par jaunu un citādāku politiku. Pilsētnieki cerēja, ka tiks atvieglots komunālo maksājumu slogs, likvidētas netaisnības šajā jomā. Tieši šāds vēstījums no partijas līdera Anda Caunīša, par kuru sabiedrībai bija un, iespējams, arī ir priekšstats kā par visnotaļ godīgu politiķi un cīnītāju par taisnību, vēlētājus pievilka.
Iedzīvotāji A.Caunītim ticēja, ka kaut kas varētu mainīties, taču nekas no tā nesanāca. Visticamāk, mainīt nav tik vienkārši, kā šķiet, no malas solot, iespējams, pietrūka komandas un domubiedru vai arī sliktākais variants – reāli darbi vispār ir “Vienotības” līdera klupšanas akmens. Līdzīgas sajūtas ir arī šobrīd, redzot, kā tiek saimniekots pilsētā. Atkal ir – vārdi, vārdi un pat cinisms, kas tagad itin bieži atskan no “Vienotības” līdera mutes. Galvenā vēstījuma doma ir apmēram tāda, ka cilvēki jau paši nezina, ko grib, un pie daudzām problēmām vainīgi ir tikai paši. Dežavū sajūta – kur tas jau ir dzirdēts? Un nav brīnums, ka potenciālie vēlētāji ir vīlušies “Vienotības” līderī un vispār “Vienotībā”. Redzēs, cik cilvēku “uzķersies” uz pabalējušās godīgās politikas kārts.
Vēl, ja runā par saraksta augšgala pārējiem līderiem, tad gribas teikt, ka vīri kā ozoli balotējas vairākus sasaukumus, bet neatstāj sajūta, ka galvenais viņu uzdevums ir paspiest roku, pasniegt ziedus un uzstāties publiskos pasākumos, bet svarīgu lēmumu pieņemšanā – aste kājstarpē.
Maksimovs Miervaldis,
druvēnietis
Skatoties “Vienotības” saraksta “augšgala” deputātu kandidātus, liekas, ka viņi ir vairāk runātāji nekā darītāji, jo par viņu izdarītajiem darbiem novada labā neko daudz neesmu dzirdējis. Bet tās ir manas domas. Es personīgi pazīstu deputātu Intaru Liepiņu. Domāju, ka viņš būtu perspektīvs jauns zēns, bet viņam jau nav teikšanas. Domāju, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti lielas izmaiņas domes sastāvā neienesīs. Tas attiecas arī uz “Vienotību”. Tas tikai tāpēc, ka vēlēšanas notiek pēc partiju sarakstiem. Ja tiktu balsots par personālijām, tad domē tiktu ievēlēti atpazīstamākie cilvēki. Bet tagad balso par personu un automātiski nobalso par sarakstu. Loģiski, ka tas saraksts kurš neiegūs 5 procentus, izkritīs no aprites.
Jeļena Kuzmiča, Gulbenes veco ļaužu mājas aprūpētāja
Vecie, vientuļie gulbenieši personīgi pazīst “Vienotības” deputātu kandidātus. Un ne jau pirmsvēlēšanu laikā ir viņus iepazinuši. Andis Caunītis ir regulārs viesis pie mums, veco ļaužu mājā. Uz Ziemassvētkiem, uz Lieldienām viņš vienmēr nāk ciemos, atnes vecajiem ļaudīm arī cienastu un stundām ilgi runājas, atbild uz jautājumiem, sēž pie viena svētku galda kopā ar senioriem, radot viņiem ģimenes sajūtu. Vecie ļaudis iemīlējuši arī Ilzi Mezīti un izsaka nožēlu, ka viņa vairs nekandidē. Viņa uz Ziemassvētkiem katram mūsu mājas iemītniekam dāvināja pa medus burciņai no savas bišu dravas, katru veco cilvēku apkampa un samīļoja gluži kā meita. Intars Liepiņš pirms gadumijas bez lūgšanas pats iedomājās, ka veco ļaužu mājai vajag savu svētku eglīti. Kopā ar Ivaru Kupču atnesa un uzdāvināja to. I.Liepiņu vecie ļaudis mēdz izsaukt pie sevis uz individuālām pārrunām. Viņš nekad neatsaka, pieraksta jautājumus, lūgumus un pēc tam nāk atskaitīties. I.Kupčs daudzas reizes ir personīgi izpalīdzējis vecos cilvēkus savā automašīnā atgādāt mājās no autoostas vai pēc pilsētas veikalu vai tirgus apmeklējuma. Nekad nav atteicies palīdzēt.
