Pēc 4.marta laikrakstā publicētās vēstules par pusdienu nevienmērīgu sadalījumu Siltāju pamatskolā redakcija saņēma vēl dažādas atsauksmes. Katra no tām vēsta savu pārliecību.
Pēc 4.marta laikrakstā publicētās vēstules par pusdienu nevienmērīgu sadalījumu Siltāju pamatskolā redakcija saņēma vēl dažādas atsauksmes. Katra no tām vēsta savu pārliecību.
Pēc publikācijas laikrakstā viesojās Siltāju pamatskolas audzēknes mamma Valda Āboliņa: “Mani pārsteidz, ka cilvēki iedomājas, ka dzīve sastāv tikai no ļaunuma un zagšanas. Tas, kas ir radis gādāt par sevi, apzinās, ka par 16 santīmiem nevar sarūpēt pusdienās divus ēdienus. Mans bērns vienmēr bijis apmierināts ar pusdienām, viņš pat ne vienmēr var notiesāt to, ko piedāvā. Turklāt tas ir atbalstāmi, ka uz galdiem jau ir porcijās saliktas pusdienas, jo bērni, īpaši mazie, nevarētu vienlīdzīgi sadalīt porcijas. Ir tādi bērni, kam skolas pusdienas ir vienīgā ēdienreize dienā. Ēdienreizēs gan klāt neesmu bijusi, bet uzticos pedagogiem.”
Tad laikraksts saņēma vēstuli, ko parakstījušas divas bērnu mātes (jāpiebilst, ka tur uzvārdi ir citi nekā pirmajā saņemtajā vēstulē).
“Atsaucos uz avīzes rakstu. To lasīja bērnu vecāki un arī bērni. Viņi piekrita avīzē izteiktajai sūdzībai. Bērni skolā runāja, ka tā ir patiesība. Kamēr raksta nebija, skolā bija šādi gadījumi – zupā krējums bērniem jau pielikts, bet skolotājiem – krējuma krūze uz galda, lai krējumu varētu smērēt uz maizes. Vadība domā, ka bērni ir akli un neko neredz. Nav jau sagatavošanas klases bērni, kuri to nesaprastu, bet gan 12 līdz 15 gadus veci. Pēc publikācijas visiem skolotājiem bija vienādas porcijas ar bērniem. To var parakstīt vismaz 70 skolas bērnu vecāki. Ja atkal pusdienās ies pa vecam, tūlīt ziņosim. Mēs esam pateicīgi tām četrām mammām par drosmi.”
Tad laikraksts saņēma vēstuli, kuru parakstījušas deviņas bērnu mammas, viens tētis un četras vecmammas: “Pēc publicētā raksta īsti vietā derētu latviešu sakāmvārds: “Viena karote darvas sabojā visu medus podu.” Rodas jautājums, vai tās četras mammas ir reālas personas? Varbūt vēstuli ir rakstījusi tikai viena? Ja mammas ir pārliecinātas par notiekošo Siltāju pamatskolā, kāpēc nav atnākušas uz skolu, lai problēmas vispirms risinātu uz vietas. Vai ir painteresējušās, kā notiek ēdināšana Siltāju pamatskolā?
Zupa parasti ir uz galda bļodās, skolēni to var ieliet papildus. Frikadeles nekad nav bijušas šķīvī pa vienai. Kotletes un sardeles sadala vienlīdzīgi gan skolēniem, gan darbiniekiem. Lai saldais tiktu visiem vienādi, to pasniedz speciālos trauciņos, bet ne jau vienu vai divas karotes. Ne jau visi vecāki atved uz skolu kvalitatīvus dārzeņus, bet bērni ēd vienādi.
Tāpat kā daudzās citās vietās arī Līgo pagastā uz skolu dodas bērni, kas jau no rīta domā par pusdienām. Tās viņiem varbūt ir vienīgā ēdienreize dienā. Diez vai būtu daudz tādu, kas no pusdienām atteiktos. Nevajag iedomāties, ka par 16 santīmiem varēs paēst gan brokastis, gan pusdienas un arī vakariņas. Mēs jūtamies aizskarti, jo varbūt arī mūsu uzvārdi ir minēti pirmajā vēstulē.”
Vakar saņēmām vēstuli, ko parakstījuši 25 bērni. “Mūs, Siltāju pamatskolas skolēnus, ļoti pārsteidza un izbrīnīja dažu māmiņu rakstītā vēstule par ēdināšanu mūsu skolā. Skolas ēdnīcā var paēst labi, ēdiena vienmēr pietiek, tādēļ grūti saprast, kā var teikt tādas lietas, kas neatbilst īstenībai. Pusdienas ir sadalītas godīgi vienādi kā skolēniem, tā arī skolotājiem. Žēl, ka šajā nedēļā, kopš raksta publikācijas, neesam redzējuši nevienu no neapmierinātajām māmiņām, lai pārliecinātos par pusdienu kvalitāti un normām. Mums ir nepatīkami, ka mūsu skolas vārds ir izskanējis visā rajonā ar tik nepareizu informāciju. Mēs varam teikt tikai to, ka nepiekrītam šim dažu māmiņu viedoklim. Uzskatām, ka viņas ir kļūdījušās, šādā veidā apvainojot skolas darbiniekus un mūs – skolēnus.”
Atliek vien atgādināt skolas direktores Māras Iliņas teikto, ka vecāki ir aicināti domstarpības risināt, vēršoties pie skolas vadības, un kopīgi rast labāko risinājumu.
