No Sočiem mājās ir atgriezusies arī distanču slēpotāja Inga Dauškane, kurai šī bija debija Olimpiskajās spēlēs.
Pēc starta Olimpiskajās spēlēs Inga saka, ka tā ir viela pārdomām ļoti daudziem, kas ir saistīti ar slēpošanu Latvijā – ir jādomā gan par inventāru, gan formas tērpu, gan slēpju smērēšanu – par sistēmu un atbalstu kopumā. “Nav nozīmes gatavoties, ja mēs nevaram izdarīt elementāras lietas, lai aizbrauktu uz četrgades svarīgāko pasākumu!” atzīst sportiste. “Protams, laika apstākļus un dabas stihijas mēs neesam spējīgi ietekmēt, taču nemākam arī tikt galā ar tām – tie ir robi mūsu zināšanās, jo mēs kalnos esam ļoti maz smērējuši slēpes un arī sacensībās esam maz startējuši. Viena lieta ir smērēt slēpes lejā un otra lieta – kā kalnos var mainīties laiks. Vienubrīd snieg sniegs un pēc brīža spīd saule. Arī starta dienā gaisa temperatūra bija apmēram plus 20 grādi, bet sniega mitrums – 30 procenti – paņem rokās un sniegs nemaz nelīp. Mums diemžēl nav arī šādu speciālistu, kam varētu lūgt padomu, lai zinātu, kā rīkoties. Pieredze mums ir jākrāj uz savām kļūdām, un tas arī ir sāpīgākais.” Analizējot savus startus, slēpotāja atzīst, ka ir izdarījusi maksimāli visu, ko varējusi. “Slidsolī domāju, ka nobraucu normāli, klasikā – ja slēpes nav sasmērētas, tad izdarīt kaut ko ir grūti. Kā bija iesmērēts, tā es arī braucu, arī trase bija ļoti grūta.”
Runājot par nākotni, Inga piebilst, ka laiks rādīs, kas notiks turpmāk. Viņai ir pamatdarbs, un tuvākajā laikā tas noteikti būs Ingas prioritāte. “Motivācija slēpot man pašai ir, bet kaut kas ir ļoti radikāli jāmaina visā sistēmā. Es neesmu pārliecināta, ka motivācija būs tiem cilvēkiem, kam šobrīd ir 16 un 18 gadu. Ja viņi redz, ka esi aizbraucis uz spēlēm un esi bezspēcīgs, viņiem būs grūti iet un cīnīties. Ir jābūt sistēmai un atbalstam, lai būtu vēlme to darīt!” ir pārliecināta Inga.
Ar Olimpisko spēļu norisi kopumā Inga ir apmierināta. Viss esot bijis noorganizēts ļoti augstā līmenī, un viņa cer, ka tā būs arī līdz spēļu beigām. “Man pašai šīs Olimpiskās spēles būs vērtīga pieredze. Tās ir fantastiskas emocijas! Sajūta, ka tev apkārt ir spēcīgākie sportisti, ka vari gūt no viņiem pieredzi, mācīties, arī kopā sacensties, ir fantastiska! Tā tiešām ir burvīga svētku sajūta!”
