Tirzas pagastā 31.jūlijā un 1.augustā pēc piecu gadu pārtraukuma notika trešais Vispasaules tirzmaliešu saiets. Kopš pirmās tikšanās ir aizritējuši desmit gadi.
“Šeit, Tirzas pagastā, ir mana miera osta, kurā es spēju smelt spēkus pēc sarežģītām, kaut arī gandarījumu dodošajām darba dienām apgāda “Zintnieks” redakcijā. Šeit ir kaut kāda īpaša aura – sildoša, labvēlīga, gaiša,” Tirzas pagasta pārvaldes izdevumā “Tirzaskrasts” raksta Terēze Laube.
Vispasaules tirzmaliešu saietu ievadīja svētbrīdis Tirzas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, pēc kura svētību saņēmušie lejup pa nokalni, pāri ceļam steidzās uz Tirzas Svētavotu, lai no acīm izmazgātu pasaules putekļus. Kas zina, varbūt tā arī ir, ka Svētavota ūdens palīdz atgriezt veselību – īpaši acu gaišumu. Pie Svētavota kā allaž mutīgas un izdarībās aktīvas bija “Silmaču” sievas.
Pie vietējiem labumiem
No pasaules putekļiem izmazgātās acis tirzmaliešiem un ciemiņiem daudz labāk ļāva ieraudzīt arī tos labumus, ko laukumā pie Tirzas pagasta pārvaldes un Tirzas kultūras nama bija sarūpējuši amatnieki un lauku labumu piedāvātāji no tuvākas un tālākas apkārtnes. No Valmieras apciemot radiniekus un piedalīties kapusvētkos Tirzas Kancēna kapos bija ieradusies Gita Mata, kura pircējiem piedāvāja pašas rokām darinātas dāmu galvassegas. Līksma Markova no Galgauskas bija gandarīta, ka no piedāvātā lauku produktu klāsta visātrāk izdevies pārdot pīrāgus. Stāmerenietis Vilis Kļaviņš piedāvāja nobaudīt paša ražotu degvīnu un vīnu. Bija iespējams nopirkt arī dažādus žāvējumus, žāvētas zivis un pašceptu maizi. Tiem, kam rūp veselība, druvēnietis Viesturs Kļaviņš piedāvāja ne tikai koka karotes un svečturus, bet arī no ozolkoka darinātu masāžas āmurīti. Savukārt Ausma Zariņa, dienas īsinot, bija noadījusi siltas istabas čības un zeķes. Liela interese bija arī par zīda apgleznošanu.
Krāsaini sapņi
Visu dienu rosība valdīja arī Tirzas pamatskolā, kur varēja aplūkot novadnieču scenogrāfes M.Pormales un grafiķes D.Rubenes darbu izstādi, folkloras kopas “Pērlis” vadītājas Daces Vītolas vadībā iemācīties vismaz vienu no 15 Tirzas senajām tautas dziesmām, apmeklēt kafejnīcu “Pie Dagmāras”, kur Tirzas pagasta biedrības “Kāpnes” mājražotāju kluba dalībnieces bija sarūpējušas dažādus kārumus, vai izkalt Tirzas saktu metālmākslinieka Mārča Mūrnieka un viņa palīgu vadībā. “Šī Tirzas sakta ir mazliet autentiska tai, kas savulaik ir atrasta Tirzā. Cilvēki vēsturi veido paši, nevis izrok no zemes, tāpēc pielikām arī savu izdomu. Daži pasākuma apmeklētāji izteica vēlēšanos izgatavot gredzenu un aproci,” saka M.Mūrnieks, kurš sevi dēvē par vidzemnieku. Bija iespējams izgatavot arī pogu, sauktu par “tirziņu”, ar Tirzas ģerboni vai piekariņu. Pie improvizēta “Veiksmes rata” ikviens varēja pārbaudīt savas vēstures zināšanas, atbildot uz jautājumiem par Tirzas vēsturi no senatnes līdz mūsdienām un par katru pareizi atbildētu jautājumu nopelnīt žetonu, lai pēc tam saņemtu balvu. “Ar interesi pasākuma dalībnieki vēroja jauniešu sagatavoto filmu par Tirzu. Interese ir arī par saktas un citu metāla rotu kalšanu, kā arī par iespēju piedalīties mākslas plenērā un gleznot,” stāsta Tirzas pamatskolas skolotāja Ausma Raģele. Reģistrējoties pasākumiem “Krāsaini sapņi Tirzas pamatskolā”, saieta dalībniekiem bija jāizsaka piecas vai vismaz trīs idejas Tirzas pagasta attīstības veicināšanai, piemēram, piesaistīt pagastam jauniešus, lai izveidotu Tirzas vidusskolu, izveidot autoservisu, lielāku sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem, turpināt tūrisma izaugsmi un citi priekšlikumi. Labie novēlējumi Tirzai pamazām krājās arī ”Labo vārdu grāmatā”.
Pārsniedz cerēto
Necerēti lielu atsaucību un emocionālu pacēlumu radīja Tirzas ceļa aušana, kas sākās jau jūlijā. Kopumā tika noausti 19 metri. Aušanā piedalījās 210 cilvēki. “Pagasta pašdarbniekiem, ienesot paklāju zālē, cilvēki neslēpa saviļņojumu. Ideja, par kuras izdošanos sākumā biju nobažījusies, sevi attaisnoja. Tā apliecināja, ka šajā laikā cilvēki grib līdzdarboties, lai izjustu kopības sajūtu. Vēl ilgi pēc koncerta viņi nāca un mēģināja atrast “Tirzas ceļā” savas ieaustās svītras,” stāsta Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte. Aušanā piedalījušies arī viesi no Dānijas, kā arī rakstnieka Andrieva Niedras mazdēls no Vācijas un Jāņa Misiņa mazmeita no ASV. “Tirzas ceļš” tiks saglabāts līdz nākamajam tirzmaliešu saietam, kad to papildinās arī Tirzas saktas. Atpūtas vietā pie skolas tika vārīta arī saimes zupa no Tirzas dārzos augošajiem dārzeņiem.
Kur tad vēl tirzmalietes Ievas Bērziņas grāmatas “Pusmāsas un pusbrāļi” atvēršanas svētki, dižkoncerts, retroballe kultūras namā un tautas sadziedāšanās un balle Tirzas estrādē, kā arī došanās uz ērģeļmūzikas koncertu Tirzas baznīcā pa īpaši iezīmētu gaismas ceļu un gaismas brīdis pie Tirzas upes tieši pusnaktī. Arī pirmajā augusta dienā Tirzas baznīcu pieskandināja mūzika, jo koncertēja flaustiste Dita Krenberga, dziedāja solists Ingus Pētersons, koris un citi.
