Viegli iet to celiņu,
Ko mūsu senči gāja:
Katra taka iemīdīta,
Nezāle nomīdīta.
Raugi iet senču taku,
Kuras galā jauna taka,
Jauni takas mijējiņi,
Dvēselīšu tinējiņi.
Treji diegi satinuši
Trejdeviņas dvēselītes,
Uzauduši varavīksni
Apkārt mūsu zemītei.
Lai viz spoži senču taka
Pretī jauniem mijējiņiem,
Lai pacēla dvēselītes
Varavīksnes ielokā.
Sveši ļaudis ieraudzīja,
Savām acīm neticēja,
Kā tā senā kalpu zeme
Mirdzēt mirdz pasaulē.
