“Dzirkstele” saņēma 70 gadus vecā Viestura Kraukļa dzejoļus, kuri pārsteidza. Šajās vārsmās ir asociācijas, zemteksti, kas liecina ne tikai par talantu, bet arī par labu filoloģisko izglītību un kultūrvēstures pārzināšanu. V.Krauklim ir augstākā filoloģiskā izglītība. Viņš savulaik rakstījis zinātniskus pētījumus par literatūru, pētījis nosacītības principus mākslā. “Dzirkstele” devās ciemos pie V.Kraukļa uz Gulbenes veco ļaužu māju, kur viņš mitinās jau deviņus gadus.
Saruna izvērtās intelektuāla un sirsnīga. V.Krauklis runāja gan par mākslu, gan par politiku, gan par savu dzīvi veco ļaužu mājā, kur viņš jūtoties labi. “Dzīvoju vienā Dieva mierā. Sēžu un funktierēju. Latvieša cilvēkam, paldies Dievam, ir, ko domāt,” par savu ikdienu saka viņš. Katru dienu, ja vien acis ļauj, V.Krauklis lasa grāmatas un žurnālus. Pats smej, ka zina jau no galvas latviešu literatūras klasiķu Raiņa, Andreja Upīša, Viļa Lāča darbus. Savulaik
V.Krauklis pats esot izmēģinājis pievērsties literārajai jaunradei prozā, taču saņēmis kritiku un tas atsita dūšu. Tad viņš sācis sacerēt dzeju. V.Krauklis to pieraksta uz papīra lapām, kas gadās pa rokai. Ar daļu savu dzejoļu viņš senāk jau iepazīstinājis klausītājus Gulbenes bibliotēkas organizētajos literārajos vakaros. Tagad, kad spēka kļuvis mazāk, viņš savu daiļradi patur pie sevis. Pats saka, ka dzeju pieraksta tad, kad sevī apzina kādu saviļņojošu asociāciju un gribas to aprakstīt.
V.Krauklis uzskata, ka literatūra ir dārgums. Ne jau velti 2000 gadus lasām Bībeli un arvien tajā atrodam kaut ko jaunu. V.Krauklis uzskata, ka tas ir unikāli un iedvesmojoši. Viņu arvien saviļņo ne tikai literatūras, bet arī vēstures un arhitektūras pētīšana. Viņš nebeidz slavēt Vecgulbenes muižas atjaunotājus. Tā kā veco ļaužu māja atrodas netālu no muižas, liekas, viņš izpētījis katru tās ēku un ielūkojies arī Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja krājumos, kas vēstī par Vecgulbenes senatni.
